Tādēļ sociālie partneri valdībai arvien biežāk jautā – kas notiks rudenī, kāds ir plāns un padoms, kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem beigsies bezdarbnieka pabalsts, bet kuri objektīvu iemeslu dēļ darbu nebūs atraduši?
Cik ļoti jānīst savi uzņēmēji...
Un tomēr – varbūt nežēlīgais dzīves kūlenis ne vienam vien uzņēmīgam cilvēkam dāvā jaunu izvēli un uzdrīkstēšanos – kļūt par komersantu? Īstenībā taču tik daudzi biznesa veiksmes stāsti sākas faktiski no nekā.
Sākums būtu daudz vieglāks, ja valsts panāktos pretim ar drusciņu atsaucības (pat naudu neviens neprasa!), ar izpratni, kā top bizness, un labvēlīgu attieksmi pret tiem, kas šajā laukā sper pirmos soļus, simts kontrolētājiem neuzskatot viņus par ļaunprātīgas krāpniecības dīgstiem. Ne velti kādas profesionālās asociācijas vadītāja LV.LV sašutumā sacīja: „Cik ļoti gan valstij ir jānīst savi uzņēmēji, lai viņiem tā darītu pāri!”
Ironiski, ka tieši tagad, kad valsts mērogā faktiski iestājies tas, kad vairs nav nekā – tātad bankrots, nevalstiskās organizācijas – komersantu sabiedriskie aizstāvji – saskata iespēju šo nīšanu mazināt. Beidzot nāk apjausma, ka tikai reālais ražotājs un pakalpojumu sniedzējs būs tas, kurš valstij dos iespēju maksāt sataisītos parādus. Par ko lielāku pagaidām šķiet pāragri runāt.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende raidījumā „Kas notiek Latvijā?” nule sagrāva publiskajā telpā izplatīto ilūziju, ka ražotāji, ar milzu sebošanos saņemot eksporta un citas garantijas, tātad drusku skābekļa finanšu pieejamības veidā, valsti izvilks no bedres. Viņa skaidri un gaiši pateica – tādā stāvoklī, kā Latvijas ražotāji un pievienotās vērtības radītāji ir novesti pašlaik, tie nespēj nopelnīt tik daudz, lai arī lielākās taupības apstākļos valsts varētu līdzsvarot izdevumus ar ieņēmumiem.
Atbalsta programma sīkajiem uzņēmumiem
Tad, lūk, viena no iespējām tiešām pavērt jaunu ceļu bez darba palikušajiem un uzņēmīgajiem, kā arī kaut drusku sildīt ekonomiku būtu Mikrouzņēmumu atbalsta programma (MAP), kuras projektu uzņēmēju apspriešanai nesen nodeva LTRK un kuras ideju atbalstījusi arī Ministru prezidenta konsultatīvā padome.
Mikro jeb sīkais uzņēmums saskaņā ar Eiropas Savienības (un arī Latvijas) standartiem ir tāds uzņēmums, kurā strādā ne vairāk par deviņiem cilvēkiem, kura gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz divus miljonus eiro.
"Varbūt nežēlīgais dzīves kūlenis ne vienam vien uzņēmīgam cilvēkam dāvā jaunu izvēli un uzdrīkstēšanos – kļūt par komersantu? "
Kā norāda LTRK, šīs atbalsta programmas nepieciešamību pamato ekonomikas recesija un pieaugošais bezdarbs, kas izraisa augstu sociālo spriedzi, valsts nespēju nodrošināt pilnvērtīgu sociālo palīdzību un liedz iespēju īstermiņā uzlabot ekonomisko situāciju.
Pieci galvenie programmas virzieni ir šādi:
- samazināt komercdarbības sākšanas izmaksas;
- ieviest mikrouzņēmumiem (MU) draudzīgu nodokļu politiku;
- panākt, lai sīko uzņēmumu grāmatvedība būtu tik vienkārša, lai ar to varētu tikt galā pats komersants, nemaksājot par grāmatveža pakalpojumiem;
- nodrošināt finanšu pieejamību sīkajiem uzņēmumiem;
- izveidot sīko uzņēmumu darbību veicinošu vidi.
Lai tēriņi biznesa sākšanai mazāki
Kā zināms, lai nodibinātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, pamatkapitālā jāiegulda vismaz 2000 latu. Tālāk seko prasība, ka apmaksātai jābūt vismaz pusei pamatkapitāla, jāmaksā SIA reģistrēšanas valsts nodeva 100 latu un par paraksta apliecināšanu (5,50 lati); komersants jāizsludina „Latvijas Vēstnesī” (24 lati), un ikvienam saimnieciskās darbības veicējam ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Cilvēkam, kurš zaudējis darbu un glābiņu saredz paša biznesā, visticamāk, šādu ietaupījumu nebūs. Tādēļ LTRK redzējums saistībā ar MAP ir šāds: samazināt minimālo pamatkapitālu līdz 100 latiem, SIA reģistrēšanas valsts nodevu - uz pusi, noteikt, ka VID jāreģistrējas tikai tiem sīkajiem uzņēmumiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārsniedz 12 minimālās mēnešalgas, bet pārējos maksājumus atcelt.
"Viena no iespējām tiešām pavērt jaunu ceļu bez darba palikušajiem un uzņēmīgajiem, kā arī kaut drusku sildīt ekonomiku būtu Mikrouzņēmumu atbalsta programma. "
Šeit varētu rasties iebildumi – kādēļ maza biznesa īstenošanai jādibina SIA? Ir taču iespēja kļūt par individuālo komersantu. Taču ļoti nozīmīgs ir psiholoģiskais faktors: biznesa sācēji baidās, ka neveiksmes gadījumā var zaudēt visu, kas viņiem pieder. Ir uzņēmēji, kuri pārgājuši uz SIA statusu tieši šā iemesla dēļ, kaut arī izveidojusies gana sekmīga komercdarbība – „tomēr gribējās naktī mierīgi gulēt, nedomājot, ka varu palikt bez dzīvokļa un mašīnas”.
Atkal iebilde: ar uguni gan var meklēt uzņēmēju, kurš biznesa attīstībai nebūtu bankā ieķīlājis savu īpašumu, tik un tā nonākot ūtrupes apdraudējumā. Bet tas jau ir cits stāsts.
Par draudzīgu nodokļu politiku mazajiem
Pašlaik nodokļu maksājumi gan lielam, gan mazam, gan jaundibinātam, gan „vecam” uzņēmumam ir vienādi. Joprojām jebkurš komersants PVN maksā nevis no reāli saņemtās, bet rēķinos izrakstītās summas, kas uzņēmuma kontā var ienākt ar vairāku mēnešu kavēšanos, tādējādi kreditējot valsti. MU atbalsta programmā paredzēts, ka:
- tiek definēts MU, kurš saņem nodokļu atvieglojumu;
- MU maksā fiksēto ienākuma nodokli atkarībā no apgrozījuma;
- MU maksā fiksētu nodokli par katru darbinieku;
- MU maksā PVN nevis uz rēķina pamata, bet no saņemtās summas;
- PVN tiek aprēķināts nevis viena, bet trīs četru mēnešu laikposmā.
Kā norāda LTRK, Mazā biznesa akts (Small Business Act), kura nostādnes ir MU atbalsta programmas pamata platforma, rekomendē, ka MU, pirmkārt, ir definējami, otrkārt, tiem ir jāpiemēro fiksētie nodokļu maksājumi. Programmas izstrādes grupas vadītājs, LTRK valdes loceklis Jānis Endziņš gan paredz, ka Finanšu ministrijā saistībā ar šo priekšlikumu gaidāmas karstas diskusijas.
Kam sīkajam uzņēmumam grāmatvedis
LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, norādot, ka Mazā biznesa akta regulējums veiksmīgi jau tiek piemērots daudzās valstīs, dalās savā pieredzē kā sīkā uzņēmuma īpašniece: „Kad paskatos bankas izdrukās – tur viss ir redzams; nav daudz darījumu nedz mēnesī, nedz gada laikā, un, pat ja apgrozījums būtu divi miljoni eiro, tas tik un tā nebūtu daudz. Šīs izdrukas varētu kļūt par dokumentu, uz kura bāzes mēs reizi gadā maksātu nodokli.”
Protams, ja vienkāršota nodokļu nomaksa, vienkāršākai jākļūst arī grāmatvedībai. Pašlaik, kā secinājusi LTRK darba grupa, grāmatvedības kārtošana SIA ir sarežģīta un laikietilpīga un komersantam ir jāalgo grāmatvedis vai jāpērk grāmatvedības ārpakalpojums. Programma varētu dot šādas priekšrocības:
- VID sniedzamo atskaišu biežums – reizi ceturksnī;
- vienkāršota dokumentu pakete, kas nepieciešama gada pārskatam.
Jau tagad atzinīgi novērtējot VID elektronisko deklarēšanas sistēmu, LTRK norāda, ka, ieviešot MU draudzīgu nodokļu politiku, elektroniskās deklarēšanas sistēma būs īpaši labs pakalpojums.
Gan kredītu pieejamība, gan labvēlīgāka tiesiskā vide
Protams, saistībā ar labvēlīgu biznesa vidi sīkajiem uzņēmumiem noteikti minama finanšu pieejamība. Pašlaik jaunam, mazam uzņēmumam vienīgais pieejamais finanšu avots galvenokārt ir paša īpašnieka vai viņa ģimenes un draugu iekrājumi. Darbības sākumposmā kredītu iegūšana bankās faktiski ir neiespējama. Šajā ziņā ļoti izdevīga bija Hipotēku bankas pārvaldes ALTUM atbalsta un apmācību programma biznesa sācējiem, kas tagad slēgta. Bet, cerams, ka tās turpinājums, kas biznesa sācējiem nodrošinās grantus un nelielu kredītu, atsāksies jūlijā. Vismaz tā tiek solīts.
Programmas veidotāji savukārt piesauc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas iniciatīvu JASMINE (Joint Assistance Supporting Multiprojects for Innovation Networking in Europe – kopīga palīdzība inovācijas tīkla veidošanas daudzveidīgu projektu īstenošanā), kas aicina veidot vienotu dažādu iestāžu atbalsta tīklu komercdarbībai, tostarp ievērojami samazinot birokrātisko slogu. Kā norāda LTRK, ieinteresētību MU atbalstīšanā izrādījusi Hipotēku banka, un šis jautājums ir apspriešanas stadijā.
"LTRK redzējums saistībā ar MAP ir šāds: samazināt minimālo pamatkapitālu līdz 100 latiem. "
Viens no risinājumiem varētu būt ES struktūrfondu finansējuma piesaistīšana, lai MU darbības izvēršanai varētu saņemt aizdevumus aptuveni 3000 eiro apjomā.
Komercdarbības vides uzlabošanai ir jānovērš šādi šķēršļi:
- informācija par valsts un pašvaldību prasībām MU ir sadrumstalota un prasības - atšķirīgas;
- elektronisko pakalpojumu pielietojums praksē nav pietiekams;
- ir radīti birokrātiskie šķēršļi normatīvo aktu realitātei neatbilstošu prasību, kā arī neadekvātas piemērošanas dēļ.
Ir jānodrošina arī valsts dotēta e-paraksta radīšanai nepieciešamā viedkaršu izsniegšana jaunajiem komersantiem, kā arī komercdarbību regulējošo normatīvo aktu monitorings.
LTRK apkopo nejēdzības un priekšlikumus
Pašreizējā situācija nav iepriecinoša, un cerības par to, ka kontrolējošās iestādes savu darbību iekļaus saprātīgākā un iejūtīgākā ietvarā, pagaidām neattaisnojas. Uzņēmēji, apspriežot topošo MAP, nāca klajā ar skumjiem piemēriem par to, kā joprojām tiek dzenāti pa varas gaiteņiem iestāžu darbības nesaskaņotības dēļ, kā maksā sodus absolūti neloģisku prasību vajāti. „Birokrātija iet dziļumā, un tiek būvēti arvien jauni šķēršļi. Skaidri redzams, ka pārbaudītāji uzņēmumā ierodas ar skaidru mērķi – uzlikt sodu. Vienmēr taču var atrast kaut kādu iemeslu,” viņi secina.
Maza veikala īpašniekam, kurš tajā saimnieko divatā ar sievu, ir jāizveido darba grafiks, un strādāt ilgāk par astoņām stundām dienā nedrīkst. Taču veikala darbalaiks ir 14 stundu, ieskaitot brīvdienas. Tad kā lai stundas sarēķina? Citā uzņēmumā grāmatvede ir nolīgta uz trim stundām nedēļā, un tas jānorāda darba grafikā. Ja dokuments steidzamības dēļ parakstīts datumā, kas nav grafikā, sods ir par to, ka grāmatvedei acīmredzot tiekot maksāta „aplokšņu” alga. Ja uzņēmuma īpašnieks skapīti darba vajadzībām nopircis brīvdienā, čeks nav derīgs, jo brīvdienā darba lietas kārtot nedrīkst. It kā nieki. Bet, ja tie kļūst par uzņēmēja sprostu, tad vairs nē. Ir arī citas, daudz smagākas problēmas, kas saistītas ar uzņēmumu dibināšanas termiņiem, ar dažādu kontrolējošo dienestu prasībām. Mazam veikalam ir tikpat stingras sanitārās prasības kā lielveikalam, un par katru atkāpi tas tiek sodīts ne pa jokam.
Uzņēmēji norāda: direktīvas visā ES ir vienas, bet prasības pret mazajiem uzņēmējiem realitātē gluži atšķirīgas. Tādēļ, ka citviet saprot – mazais uzņēmējs ir saudzējams un ir ļoti svarīgi, ka tas sniedz savu pakalpojumu vai kaut ko ražo, tādējādi nodrošinot iztiku savai ģimenei un varbūt vēl kādam cilvēkam. Kad mēs nonāksim līdz šādai izpratnei?
Jācer, ka MU atbalsta programma uzņēmējiem palīdzēs un dienasgaismu patiešām ieraudzīs rudenī. Pašlaik dokuments ir izstrādes stadijā, tas tiks pilnveidots saskaņā ar uzņēmēju priekšlikumiem. LTRK apkopo arī piemērus par birokrātiskajiem šķēršļiem, lai uz to pamata izstrādātu ierosinājumus nejēdzību novēršanai. LTRK gaida ziņas no uzņēmējiem adresē liga.lucane@chamber.lv.
