Reorganizācija teritorijas dēļ
Valsts SIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (RPNC) darbinieki nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam un veselības ministram ar iebildēm pret plānoto centra reorganizāciju.
„Šādai Veselības ministrijas vēlmei nav tiesiska pamatojuma, nav arī sabiedriskā labuma gūšanas pamatojuma, un Veselības ministrija nespēj uzrādīt reorganizācijas ekonomisko pamatojumu un finanšu aprēķinus. RPNC darbinieku kopsapulcē valsts sekretārs A. Ploriņš, kurš sevi pieteica kā šīs reorganizācijas autors, pauda apbrīnojamu neinformētību par psihiatrijas nozares vajadzībām,” teikts vēstulē.
VM valsts sekretārs Armands Ploriņš tikšanos psihiatrijas slimnīcā sāka, norādot, ka reorganizācija ir izlemts fakts un reorganizācijas process sāksies maija pēdējā nedēļā. Tā rezultātā Psihiatrijas un narkoloģijas slimnīca tiks apvienota ar SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca”. „Biķernieku slimnīca tiek pārcelta uz Gaiļezeru, un mums paliek pāri Biķernieku teritorija ar ēkām un zemi,” skaidroja A. Ploriņš. „Vai jūs domājat, ka es nācu šurp ar cerībām, ka pārliecināšu jūs? Mums ir jāpieņem lēmums – vai nu ieguldīt līdzekļus šajā teritorijā, kur nepieciešama renovācija praktiski visām ēkām, vai arī saglabāt vērtīgāko – Biķernieku teritoriju.”
"Veselības ministrija nespēj uzrādīt reorganizācijas ekonomisko pamatojumu un finanšu aprēķinus."
Juridiskais apvienošanas process ilgs vairāk nekā trīs mēnešus. Pārcelšanos VM vēlas organizēt tā, lai atbrīvotu visas ēkas pašreizējā Tvaika ielas teritorijā. SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” savukārt esot gatava atbrīvot Biķernieku slimnīcas ēku. Kopējais laiks reorganizācijai varot būt gads.
Uz slimnīcas darbinieku iebildēm, ka laikā, kad valstī ir jātaupa, nav racionāli veikt divu stacionāru pārvākšanos, ministrijas pārstāvim nebija neviena argumentēta fakta, izņemot to, ka Psihiatrijas slimnīcai gadā ir vajadzīgi 10 miljoni latu, bet šādas naudas nebūs. Uz vaicājumu par ekonomiskiem aprēķiniem, cik liels būs ieguvums no šīs reorganizācijas, valsts sekretārs atbildēja: „Jūsu teritorija vai Biķernieku teritorija, ieguvums būs teritorija...”
Ministrija aizliedz ņemt pašas galvoto kredītu
Precīzākai notikumu gaitas izpratnei – mazliet vēstures. 2007. gada 15. novembrī RPNC parakstīja līgumu ar kredītiestādēm par valsts galvotā aizdevuma saņemšanu no Ziemeļu investīciju bankas. Aizdevuma mērķis: ”Veicināt VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” turpmāko attīstību, sakārtojot infrastruktūru, veicot jauna korpusa būvniecību atbilstoši ES rekomendācijām, tādējādi radot iedzīvotājiem iespēju saņemt stacionāro neatliekamo psihiatrisko palīdzību un augsti kvalificētu terciāro psihiatrisko aprūpi smagu atkarību un psihisku un uzvedības traucējumu gadījumos.” Valsts galvotais kredīts ir vairāk nekā 18 miljoni latu, bet pati ministrija, kuras toreizējais ministrs bija Vinets Veldre (precīzāk - Valsts galvotā aizdevuma projekta ieviešanas uzraudzības komiteja), līguma darbību apstādinājusi un nav ļāvusi attīstīt vēsturisko psihiatriskā stacionāra teritoriju.
Slimnīcas darbinieki rāda plašo tukšo teritoriju Tvaika ielas pusē, kurā bija plānots celt jaunu korpusu un pēc tā pabeigšanas paredzēts izremontēt esošās nodaļas, pārcelt uz šo teritoriju arī Narkoloģijas slimnīcu, kas vēl arvien īrē telpas no Aizsardzības ministrijas Hospitāļu ielā. Kāpēc tā paša 2007. gada nogalē līgums tika apturēts, neviens izskaidrot nevar. Kredīts bija paredzēts konkrētam mērķim tieši šīs teritorijas attīstīšanai. Ziemeļu investīciju bankai, kas atrodas Helsinkos, šī ir otrā nepatīkamā saskarsme ar Latvijas valsti, jo banka piešķīra kredītu arī nu jau likvidējamai Ludzas slimnīcai.
Slepenais reformas plāns
Gandrīz pēc gada – 2008. gada 30. septembrī – VM valsts sekretāra A. Ploriņa vadītās Valsts galvotā aizdevuma projekta ieviešanas uzraudzības komitejas sēdes protokolā lasāms ieraksts: „Ņemot vērā to, ka Rīgā akūtās psihiatriskās un narkoloģiskās palīdzības sniegšana ir jānodrošina Rīgas pilsētas austrumu daļas slimnīcu apvienībai, valsts SIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” turpmākā attīstība ir jāplāno pašreizējās SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” teritorijā Hipokrāta ielā 4.” Un komiteja uzdod veikt grozījumus aizdevuma līgumā. Tātad lēmums slimnīcu pārvietot briedis jau ilgāku laiku, neveicot nekādu iepriekšēju plānošanu, konsultācijas un sarunas ar psihiatrijas nozares speciālistiem.
VM nesen izstrādājusi projektu ”Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas plāns 2009.-2011. gadam”, kas 30. aprīlī iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Neloģiska ir secība, ka vispirms ministrija piedāvā Ministru kabinetam apstiprināt šo projektu, kurā jau ir ierakstīts: „VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” pievienošana SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca””, un tikai pēc tam sāk runāt ar psihiatrijas speciālistiem, ka šāda pievienošana paredzēta.
"Lēmums slimnīcu pārvietot briedis jau ilgāku laiku, neveicot konsultācijas un sarunas ar psihiatrijas nozares speciālistiem."
Valdība jautājuma izskatīšanu ir atlikusi un uzdevusi Veselības ministrijai divu nedēļu laikā projektu precizēt. Te jāuzsver, ka ministrijas interneta mājaslapā ir veltīgi meklēt šo ministrijas svarīgo dokumentu. Tas parādījās un pēc tam veikli pazuda. Kāpēc? Iespējams, ka projektā rakstītais visiem nav jāzina.
RPNC darbinieku vēstulē Ministru prezidentam un veselības ministram teikts: „Veselības ministrija, izstrādājot šo reorganizācijas nodomu, nav ņēmusi vērā RPNC speciālistu un Latvijas Psihiatru asociācijas viedokli, ministrijas nodoms nav saskaņots ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības dalīborganizāciju „Psihiatrijas centrs” un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienību. Šobrīd joprojām spēkā ir ar Ministru kabineta 2004. gada 20. decembra rīkojumu Nr. 1003 apstiprinātā „Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma”, kurā Garīgās veselības valsts aģentūrai, kuras funkciju, tiesību un saistību pārņēmējs no 2007. gada 1. marta ir RPNC, noteikts Specializētā centra statuss. Spēkā esošā programma nepieļauj specializēto centru iekļaušanu daudzprofilu stacionāru sastāvā.”
Tātad ministrijai šobrīd nav likumisku tiesību uzsākt īstenot citu projektu, kamēr vēl ir spēkā šis MK rīkojums.
Psihiski slimie sestajā stāvā?
A. Ploriņš publiski atzina, ka viņš vienpersoniski ir idejas atbrīvot pašreizējo Psihiatriskās slimnīcas teritoriju autors. Vienpersonisks ministrijas ierēdņa lēmums brīdī, kad valstī esošā ekonomiskā krīze sagrauj cilvēkus, noved izmisumā. Tas ir lēmums laikā, kad psihiatriem palielinās pacientu skaits, palielinās pašnāvību un depresiju skaits. Līdz gada beigām kopumā Rīgas stacionāros ir jāsamazina vairāk nekā 1000 gultu. Pašlaik Tvaika ielā ir 560 gultas, bet pēc reorganizācijas Biķernieku slimnīcā būšot iespējams izvietot tikai 415 gultas. RPNC darbinieki apšauba arī šo skaitli.
„Patlaban klīnikā "Biķernieki" ir gandrīz 300 gultasvietu,” informē Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inguna Potetinova. „Pārvietojot psihoneiroloģisko slimnīcu, pieejamas būtu arī pašreizējās poliklīnikas un privātprakšu telpas.”
Slimnīcas teritorijā Tvaika ielā patlaban vienā ēkā ir izvietots arhīvs, un tā darbinieki bažījas, vai Biķernieku slimnīcas teritorijā būs vietas šim milzīgajam arhīvam, kurā vienas slimības vēstures apjoms ir aptuveni 400 lappušu. Tieši šis arhīvs izsniedz izziņas tiesībsargājošajām institūcijām par to, vai cilvēks ir bijis psihiatriskajā uzskaitē. Tāpat šajā slimnīcā darbojas Psihiatrijas katedra profesora Elmāra Rancāna vadībā. Profesors stāsta: „Biķerniekos jau psihiatrijai ir knapi vieta, kur tad varēs izvietoties šis mācību centrs, auditorija? Jo skaidrs, ka katedrai ir jāatrodas tur, kur atrodas pacienti.”
Nākamais – paliek neatbildēts vēl viens jautājums: „Vai sešstāvu ēkas augšējos stāvos drīkst izvietot psihiski slimus pacientus?” Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis skaidro, ka saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām psihiatrijas pacienti stacionāros jāizvieto ne augstāk par pirmajiem trim stāviem. Ierēdņi esot iebilduši, ka būs taču nesasitamie stikli, restes, lai viņi neizlēktu pa logu. Uz to P. Apinis atbild: „Jautājums nav par to, lai viņi netiktu laukā, bet par to, kā nelaimes gadījumā viņiem tikt klāt. Kurš var izstāstīt, kā 100 psihiski slimus cilvēkus, kuri reaģē neadekvāti, varbūt pat kož un pretojas, izdabūt no degoša piektā stāva, ja caur logiem no ārpuses nav iespējams iekļūt? Tas ir drošības jautājums.”
Nav aprēķinu par telpu pielāgošanu
VM sekretārs A. Ploriņš apgalvo, ka telpu remonts un to pielāgošana noteikti nebūs dārgāka nekā esošās slimnīcas renovēšana. Tomēr telpu pielāgošana psihiatrijas slimniekiem nav nemaz tik vienkārša: tas prasīs gan gluži jaunus, speciāli projektētus logus ar nesasitamiem stikliem, gan durvis, kuras slimnieki nevar atvērt. Tāpat katrā nodaļā jābūt smēķētavai, savukārt uzraugāmajiem pacientiem ne tikai nodaļā, bet katrā palātā jābūt labierīcībām, dušai un smēķētavai. Papildu ieguldījumus prasīs lifti, kuriem vai nu jānodrošina apkalpotājs, vai jāizplāno, kā aprīkot to durvis katrā stāvā.
"Neizprotama ir VM izšķērdība: zinot, ka slimnīcu pārcels, tā apstiprinājusi iepirkumu Tvaika ielas korpusu remontiem, kam šogad tiek atvēlēti aptuveni 100 tūkstoši latu."
SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka uzskata: "Veselības aprūpi uz konkrēto pacientu vai mediķi latos izrēķināt nevar. Jūs neatradīsit Latvijā precīzus ekonomiskos aprēķinus, cik maksā cilvēka veselība. It sevišķi laikā, kad ekonomika ir nestabila, prasīt šādus aprēķinus ir diezgan demagoģiski, jo tie katru ceturksni mainās. Jāsāk ar to, kādas psihiatrijas nozarei ir vajadzības, un tad mēs pielāgosim kvadrātmetrus.”
Izbrīnu un neizpratni rada pašreizējā ministrijas izšķērdība: zinot, ka slimnīcu pārcels, tā apstiprinājusi iepirkumu Tvaika ielas korpusu remontiem, kam šogad tiek atvēlēti aptuveni 100 tūkstoši latu.
Aleksandra Augstumus pārdos izsolē
A. Ploriņš uzver, ka psihiatrijā jānodala sociālā funkcija no ārstniecības. Pašlaik notiek sarunas ar Labklājības ministriju un tiek identificēti tie cilvēki, kuri uzturas Latvijas psihoneiroloģiskajās slimnīcās un gaida rindu uz pansionātu, bet šo pansionātu nav. Savukārt Labklājības ministrijai nav līdzekļu, ar kuriem maksāt par viņu uzturēšanos pansionātos. Tāpēc VM ir gatava arī no savas puses izdalīt finansējumu no veselības aprūpes budžeta, lai izveidotu pansionātu nodaļas. Rīgā ir aptuveni 100 cilvēku, kuriem ir sagatavoti dokumenti, lai viņus varētu ievietot pansionātos.
A. Ploriņš apgalvo, ka pansionāts paliks Tvaika ielas teritorijā. Pārējo īpašumu pārdos. To paredz arī projekts ”Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas plāns 2009.-2011. gadam”, kurā rakstīts: „Izvērtēt iespējas nodrošināt to īpašumu pārdošanu, kas nav nepieciešami valsts ārstniecības pakalpojumu sniegšanai valsts SIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs.”” Šī teritorija tiks atdota Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai (VNĪA), jo zeme pieder Latvijas valstij. Aģentūra īpašumu pārdos izsolē. „Brīdī, kad šī teritorija tiks nodota VNĪA, Veselības ministrija no savas puses iekļaus nosacījumu, ka teritorijas izmantošanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir jāiegulda Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, un tad līdzekļi nonāks psihiatriskajai ārstniecībai,” sola A. Ploriņš.
Pašreizējās psihiatriskās slimnīcas ilggadējie darbinieki īpaši sāpīgi uztver steidzamo vēlmi pārdot šo vēsturisko teritoriju, kas iedēvēta par Aleksandra Augstumiem un kur 1820. gada 10. maijā uzsāka "Dievam tīkamu iestāžu" celtniecību. To skaitā bija arī pirmā psihiatriskā dziednīca Baltijā.
A. Ploriņš darbinieku pilnsapulcē norādījis, ka neviens nevēlas pārmaiņas un visgrūtākais ir iesaistīt cilvēkus. Taču cilvēkiem ir nepieciešams izsmeļošs skaidrojums – kāpēc reorganizācijai jānotiek tieši šādā veidā, ko no tās iegūs valsts un ko no tā iegūs pacienti. Taču par šiem jautājumiem sanāksmē VM valsts sekretārs nebilda ne vārda. Nav arī skaidrs, kāpēc RPNC nozīmīga daļa – Narkoloģijas slimnīca – šai reorganizācijas projektā vispār netiek pieminēta un kāda būs tās nākotne. Uz kāda psihiatra norādi sapulcē, ka šāda rīcība ir voluntārisms, ierēdnis atbildēja: „Es jau neapstrīdu, ka tas ir voluntārisms. Es neceru, ka piekritīsit tam, ko stāstu. Es varu nepakļauties, bet vienā dienā bankā nauda beigsies.”
