Publicēts pirms 17 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: A.F.I.
Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas noslēgumu līdzšinējās pašvaldību padomes 1. jūlijā beigs pastāvēt. Tā nu gluži nebūs, ka visu bijušo pagastu padomju durvis būs aizslēgtas un „atslēgas nolauztas”, bet zināmu neskaidrību un pārmaiņu netrūks. Kas notiks, ja 2. jūlijā nomirs cilvēks un piederīgajiem vajadzēs reģistrēt viņa miršanu? Kur būs jāiet un kas jādara? Tāpat dzimtsarakstu nodaļu vadītāji jau tagad pieņem pieteikumus laulību reģistrācijai gada otrajā pusē, īsti nezinot, vai viņiem maz būs tiesības šo laulību reģistrēt.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Janīna Vēbere mierina: dzimtsarakstu nodaļas darbu nepārtrauks, jo ir padomāts arī par laiku, kad beigs pastāvēt pagastu padomes un sāks darboties novadu domes. Visticamāk, Ministru kabinets tuvākajā laikā pieņems pārejas noteikumus, kuros būs paredzēts, ka līdzšinējās dzimtsarakstu nodaļas drīkstēs turpināt darbu līdz pat šī gada nogalei. Protams, izveidosies savdabīga situācija: piemēram, laulība vai bērna piedzimšana tiks reģistrēta likvidētas pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā, kas pēc gadiem var radīt neizpratni: kā!? Pagasta padomi taču likvidēja 2009. gada 1. jūlijā – kā gan tās dzimtsarakstu nodaļa oktobrī varēja reģistrēt bērna piedzimšanu? Tomēr šāda situācija, visticamāk, būs, jo vienlaikus ar novada domes izveidošanu ne visur izdosies izveidot dzimtsarakstu nodaļu.
Viena nodaļa katram novadam
Civilstāvokļa aktu likuma 2. panta trešā daļa nosaka, ka dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra pagasta, pilsētas un novada pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā pagasta, pilsētas un novada administratīvās teritorijas robežām.
"Ministru kabinets tuvākajā laikā pieņems pārejas noteikumus, kuros būs paredzēts, ka līdzšinējās dzimtsarakstu nodaļas drīkstēs turpināt darbu līdz pat šā gada nogalei."
Pēc Ministru kabineta lēmuma par attiecīgā novada izveidošanas spēkā stāšanos novada domei ir jālemj par novada pašvaldības institucionālās struktūras, tai skaitā dzimtsarakstu nodaļas, izveidošanu. Pamatojoties uz novada domes lēmumu, apvienojot vairākas pagasta dzimtsarakstu nodaļas, jāizveido viena novada dzimtsarakstu nodaļa, uzsver Tieslietu ministrija. Tomēr pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru vienas vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas, taču nav noteiktas kārtības un kritēriju, atbilstoši kuriem izvērtēt nepieciešamību vai lietderību tā rīkoties. Katrā ziņā: tikai tad, ja tiks iesniegts pamatots iemesls, novada teritorijā tiks atļauts veidot vēl kādu nodaļu. Kā stāsta J. Vēbere, savdabīga situācija izveidojusies Madonas rajonā, kur jaunizveidotais novads labprāt gribētu saglabāt līdzšinējās dzimtsarakstu nodaļas: novada domē būtu dzimtsarakstu nodaļa ar savu priekšsēdētāju, bet pakalpojumu punktos strādātu 15 vietnieki. J. Vēbere uzsver, ka šāda situācija netiks pieļauta.
Tajā pašā laikā pašvaldību pārstāvji prognozē, ka ar vienu dzimtsarakstu nodaļu novadā būs par maz. „Nav jau svarīgs amata nosaukums, bet pakalpojuma pieejamība cilvēkam,” atgādina Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības un pagasta pašvaldību jautājumos Sniedze Sproģe. Kā, piemēram, līdz dzimtsarakstu nodaļai nokļūs tantīte, kas dzīvo 70 kilometru attālumā no novada centra?
J. Vēbere atbild, ka šīs problēmas esot jārisina uz vietas un atgādina: ja pašvaldība pierādīs, ka kādā konkrētā novada vietā vajag otru dzimtsarakstu nodaļu, to atļaus izveidot. Tomēr, visdrīzāk, četru ciemata tantīšu un pēdējā onkuļa dēļ atsevišķa nodaļa veidota netiks. „Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi cilvēkiem nav vajadzīgi ik mēnesi vai nedēļu. Tie jāizmanto vien dažas reizes dzīvē,” uzsver Dzimtsarakstu departamenta pārstāve.
"Vēl 2007. gada nogalē 26 dzimtsarakstu nodaļās reģistrus aizpildīja ar rakstāmmašīnu vai rokrakstā, daļā nodaļu tā tas notiek arī tagad."
Viņa stāsta, ka statistika liecina: vairāku rajonu dzimtsarakstu nodaļas pagājušā gada reģistru kopskaits norāda, ka ar šādu darba apjomu tīri labi varētu tikt galā arī viena nodaļa. Tā, piemēram, 13 topošā Jelgavas novada pašvaldības pagājušā gada laikā izdarījušas 600 reģistrus, bet Madonas rajona 15 nodaļas – 800 reģistrus. „Protams, pašvaldības cīnās par katru darbavietu un katru cilvēku, tomēr šis ir labākais brīdis, kad dzimtsarakstu nodaļas apvienot,” uzsver J. Vēbere. Viņa atgādina: katra novada dzimtsarakstu nodaļai būs vajadzīgi divi darbinieki, jo nedrīkst izveidoties situācija, ka cilvēks ieradīsies reģistrēt mirušo vai dzimušo, bet nodaļas vadītāja būs, piemēram, mācībās.
Tajā pašā laikā nav iespējama situācija, ka novada dzimtsarakstu nodaļā būs pieejami visi civilstāvokļa aktu reģistrācijas pakalpojumi, bet pakalpojumu centros – daži no tiem (laulību, dzimšanas un miršanas reģistrācija). Dzimtsarakstu nodaļas ne tikai sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, pieņemot viņu iesniegumus un izsniedzot apliecības un citus dokumentus, kā arī reģistrē laulības, bet pilda vēl citus Civillikumā, Civilstāvokļa aktu likumā un likumā „Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” noteiktus uzdevumus, kuru izpildīšanai ir nepieciešama attiecīga kvalifikācija un pieredze. Likums neparedz atsevišķas funkcijas pildīt vai nepildīt. Tātad: dzimtsarakstu nodaļa vai nu ir, vai nav, un daļu funkciju deleģēt pakalpojumu centriem nebūs iespējams.
Lai izvairītos no ļaunprātīgām vai nejaušām kļūdām
Kā uzsver Dzimtsarakstu departaments, ir vēl kāds iemesls, kādēļ tieši tagad ir visizdevīgāk optimizēt dzimtsarakstu nodaļas: tuvāko gadu laikā paredzēts izveidot vienotu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmu jeb CARS. Finansējuma piesaiste projektam „Vienota civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma” iespējama no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem 2007.-2013. gada plānošanas periodam elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā.
Kopīgas informācijas sistēmas ieviešana palīdzētu izvairīties no daudzām problēmām. Piemēram, pašlaik Latvijā dzimtsarakstu nodaļās civilstāvokļa aktu reģistrācijai izmanto vismaz piecas dažādas datorprogrammas. Daļa no tām nav sinhronizētas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošo datu bāzi – Iedzīvotāju reģistru. Ir vietējās pašvaldības un attiecīgi arī dzimtsarakstu nodaļas, kas nav nodrošinātas pat ar interneta pieslēgumu. Vēl 2007. gada nogalē 26 dzimtsarakstu nodaļās reģistrus aizpildīja ar rakstāmmašīnu vai rokrakstā, un daļā nodaļu tā tas notiek arī tagad. Visus vēlākos ierakstus, proti, papildinājumus un labojums abos Civilstāvokļa aktu reģistru eksemplāros, pašlaik izdara tikai rokrakstā. Tādējādi ir iespējama situācija, ka kļūdas rezultātā reģistru ierakstu eksemplāri var saturēt atšķirīgas ziņas.
"Daļu no reģistru ierakstos ierakstāmās informācijas fiksē pēc personu mutvārdu paziņojuma. Tādējādi tiek pieļauta iespēja reģistros parādīties nepatiesai informācijai. Vienota informācijas sistēma ļautu no šādām kļūmēm maksimāli izvairīties."
Kā teikts Tieslietu ministrijas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepcijā, dažkārt arī personas, kurām ir pienākums sniegt ziņas civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādēm, sniedz kļūdainu vai apzināti nepatiesu informāciju.
Piemēram, iesniedzot iesniegumu par laulības noslēgšanu, persona neuzrāda, ka ir laulāta; rezultātā otra noslēgtā laulība saskaņā ar Civillikumu ir atzīstama par neesošu. Reģistrējot bērna dzimšanu, māte neuzrāda, ka kopš iepriekšējās laulības šķiršanas ir pagājušas mazāk nekā 306 dienas; rezultātā dzimšanas reģistrācijas dokumentos ieraksta faktisko bērna tēvu, kaut juridiski Civillikums nosaka kā tēvu fiksēt bērna mātes bijušo vīru. Tāpat ir kļuvuši zināmi gadījumi, kad dzimšanas reģistrā par bērna māti tiek ierakstīta persona, kas bērnu nav dzemdējusi, vai izdomāta persona. Šādi gadījumi iespējami, ja, iestājoties ārstniecības iestādē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, sieviete sniedz nepatiesas ziņas par sevi; iespējami arī citi nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumi.
Savukārt informācijas operatīvas aprites trūkums bieži vien liedz iespēju civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu darbiniekiem pārliecināties par personu sniegto ziņu patiesumu. Daļu no reģistru ierakstos ierakstāmās informācijas ieraksta pēc personu mutvārdu paziņojuma. Tādējādi tiek pieļauta iespēja reģistros parādīties nepatiesai informācijai. Vienota informācijas sistēma ļautu no šādām kļūmēm maksimāli izvairīties.
„Ja administratīvi teritoriālās reformas laikā un pēc reformas pabeigšanas pēc novadu administratīvo struktūru izveides vienā administratīvajā teritorijā tiks izveidotas vairākas dzimtsarakstu nodaļas, saglabājoties esošajai kārtībai un informācijas apritei, būs praktiski neiespējami izveidot vienotu civilstāvokļa aktu reģistru numerāciju un vienotu lietvedības dokumentu reģistrāciju,” teikts Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepcijā.
