Preses konferencē piedalījās Latvijas Kultūras kanona patronese, Kultūras kanona Vizuālās mākslas nozares ekspertu grupas vadītāja Māra Lāce, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, Arhitektūras un dizaina nozares ekspertu grupas pārstāve Ilze Martinsone, Skatuves mākslas nozares ekspertu grupas vadītājs Jānis Siliņš, Tautas tradīciju nozares ekspertu grupas pārstāvis Valdis Muktupāvels, Mūzikas nozares ekspertu grupas vadītāja Gunda Vaivode un Filmu nozares ekspertu grupas vadītāja Kristīne Matīsa. Ar Kultūras kanona literatūras nozares ekspertu viedokli iepazīstināja Latvijas Kultūras kanona publicitātes kampaņas koordinatore Mairita Brice.
Vārti uz kultūras dziļumu
Darbs pie Latvijas Kultūras kanona veidošanas tika sākts 2007. gada nogalē, kad tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs: arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla. Kanons veidots, par paraugu ņemot Dānijā izstrādātu nacionālo vērtību sarakstu, un galvenokārt paredzēts mums pašiem, ikvienam Latvijas cilvēkam, uzsver Kanona eksperti. Savukārt KM speciālisti skaidro, ka ekspertu darba grupām netika noteikti vienoti kritēriji darbu atlasei, tādēļ katras nozares pārstāvji par vērtību atlases kritērijiem lēma paši.
Latvijas Kultūras kanons (līdzīgi kā citās Eiropas valstīs) ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās dažādu mākslas jomu vērtības, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai.
„Nākdams no senvēstures, kanons ietver cilvēces sasaukšanos pāri laikiem,” saka Kultūras kanona Vizuālās mākslas nozares ekspertu grupas vadītāja Māra Lāce, velkot paralēles starp Senās Ēģiptes kanoniskajām vērtībām un latviešu izcilā tēlnieka Teodora Zaļkalna „Sēdošo māmiņu”, kas, pēc ekspertu domām, ir veiksmīgākais arhetipiska tēla vispārināts atveidojums latviešu akmens tēlniecībā.
"Šodien, kad cilvēkus nospiež ekonomiskās grūtības, būtiski akcentēt kultūras vērtības, kas varētu kļūt svarīgas arī plašākai sabiedrībai."
Vienlaikus M. Lāce norāda, ka eksperti ir saņēmuši dažādus pārmetumus par to, ka vizuālās mākslas vērtību sarakstā nav iekļauti šobrīd valstī strādājošie mākslinieki, taču tāda bijusi šīs nozares speciālistu savstarpējā vienošanās. „Katrs var veidot savu kanonu,” saka LNMM vadītāja. „Īpaši šodien, kad cilvēkus nospiež ekonomiskās grūtības, būtiski akcentēt kultūras vērtības, kas varētu kļūt svarīgas arī plašākai sabiedrībai.”
Arhitektūras un dizaina nozares ekspertu grupas pārstāve Ilze Martinsone domā, ka vērtības veidojas mūsu apziņā, mūsu galvās, un kanons, viņasprāt, ir dzīvs veidojums. Tie ir vārti uz dziļāku kultūras procesu izpratni ikvienam interesentam.
Savukārt rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis atzīst, ka eksperti var kanonizēt viskošākās muļķības. Viņu viedoklis cilvēkiem var likties gan pareizs, gan pilnīgi aplams un nepieņemams, jo, kā zināms, cik cilvēku, tik viedokļu, taču, pēc G. Bereļa domām, tieši tāpēc šīs neapšaubāmās vērtības ir vērts definēt, lai tās varētu sākt apšaubīt.
Kā avangards citām Eiropas kultūrām ir Latvijas Kultūras kanona piedāvātās tautas tradīcijas, sākot no „Latvju dainām” un beidzot ar suitiem kā īpašiem kultūras tradīciju nesējiem Latvijā. Pa vidu tam – kokles un koklēšana, Dziesmu svētki, kapu kopšanas tradīcijas, Latgales podniecība, rudzu maize u.c., kas liecina par ekspertu domāšanas dziļumu un kultūrradošo slāni vērtību izvēlē Latvijā.
Kultūras kanona īsie saraksti pieejami interneta mājaslapā – www.kulturaskanons.lv
