Gan mediķi, gan dietologi mūs brīdina par mazkustīgu dzīvesveidu, kas esot pamatā ne vienai vien saslimšanai. Tagad, aukstajos ziemas mēnešos, kad daudzos mājokļos ir problēmas ar apkuri, šī cīņa pret kūtru dzīvesveidu varētu būt arī viegli īstenojama. Uzdevums pavisam viegls – vairākas reizes vajadzētu aiziet, varbūt arī aizbraukt, ja vien lauku rajonos ekonomiskās krīzes apstākļos vēl kursē autobusi, uz tuvējo aptieku. Ja arī zāļu krājumi vēl nav beigušies vai vienkārši nav naudas jaunu iegādei, ceļojums nebūs velts, jo vēl varēsit iegādāties ierastos dzīvsudraba termometrus. Pirmajā reizē, piemēram, divus, nākamajā – trīs, un tā – cik nu paspēsiet – līdz 3. aprīlim. Protams, ja nebūs izpirkti. Kādēļ līdz 3. aprīlim? Un kādēļ tieši tagad vēl viena birokrātiski radīta neērtība?
Dzīvsudrabs – ārā no apgrozības!
Eiropas Parlaments 2007. gadā apstiprināja mājsaimniecībā izmantojamo dzīvsudraba termometru un citu dzīvsudraba mērierīču tirdzniecības aizliegumu. Galvenais iemesls – dzīvsudraba klātbūtnes pazemināšanās apkārtējā vidē, kā arī iedzīvotāju saskares mazināšana ar šo kaitīgo metālu ikdienā.
Protams, arī pēc 3. aprīļa būs iespēja iegādāties termometrus, taču tie vairs nebūs pierastie dzīvsudraba termometri, kuri pagaidām maksā 0,55–0,65 latus, bet gan dažādu veidu digitālie termometri, kuri, kā pastāstīja „Ģimenes aptiekas” Tirdzniecības daļas vadītājs Egils Tēbelis, būs ievērojami dārgāki. Jau tagad aptiekās iespējams iegādāties vairāku veidu digitālos termometrus par ļoti dažādām cenām. Piemēram, ja Ķīnā ražots ne visai augstas kvalitātes termometrs maksā trīs latus, tad ļoti augstvērtīgs Francijas ražojums ar iespēju nolasīt ķermeņa temperatūru pat no attāluma, kas neapšaubāmi atvieglo temperatūras mērīšanu, piemēram, maziem bērniem, jau varētu izmaksāt desmit reižu vairāk. Pašlaik aptiekās nopērkami arī uzlabotas kvalitātes dzīvsudraba termometri, kuru cena ir 1,8 lati. E. Tībelis skaidro, ka šie termometri ir trīs reizes dārgāki tādēļ, ka, pat nokrītot zemē, tie nesaplīst un nav jābaidās, ka dzīvsudrabs no tiem varētu izplūst un kaitēt dabai un cilvēkiem.
"Ilgstoša dzīvsudraba izgarojumu ieelpošana var beigties ar grūti ārstējamām slimībām, jo organismā uzkrājušos dzīvsudrabu ir grūti izvadīt."
Ja tā, varbūt šos, drošākos dzīvsudraba termometrus varētu atstāt pārdošanā arī pēc 3. aprīļa - tomēr lētāk salīdzinājumā arī ar pašiem lētākajiem digitālajiem termometriem? Tomēr, nē! Izrādās, ka Eiropas Parlamentā apstiprinātais aizliegums attiecas arī uz šī tipa mērierīcēm.
Sola drošumu, par precizitāti domas dalās
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības aprūpes organizācijas un resursu nodaļas vadītājs Andis Viļums teic, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, ka ārstniecības iestādēs būtu konstatēti saslimšanas gadījumi, kurus izraisījusi dzīvsudraba termometru lietošana. Akūtas saindēšanās ar lielu dzīvsudraba daudzumu notiekot ļoti reti, taču cilvēkiem būtu jāapzinās tā bīstamība veselībai, kuru var radīt tieša vai netieša saskare ar dzīvsudrabu, jo pat neliels dzīvsudraba daudzums, kas izlijis no viena termometra, izgarojot kaitē veselībai. Ilgstoša dzīvsudraba izgarojumu ieelpošana var beigties ar grūti ārstējamām slimībām, jo organismā uzkrājušos dzīvsudrabu ir grūti izvadīt. Tādēļ iedzīvotājiem būtu jāatturas no liela daudzuma dzīvsudraba termometru iepirkšanas un uzglabāšanas mājās.
Vācijā, cik zināms, šī dzīvsudraba termometru nomaiņa pret digitālajiem notiek centralizēti. Piemēram, nododot savu dzīvsudraba termometru un samaksājot vienu eiro, cilvēks īpašumā iegūst digitālo un arī vecais termometrs tiek iznīcināts drošākā veidā, nekā vienkārši izmetot atkritumu spainī.
Visticamāk, ka Latvijā šāda centralizēta apmaiņa netiks organizēta un digitālos termometrus mēs pirksim par pilnu samaksu, tādēļ gribētos zināt, kādas tad īsti ir šo termometru priekšrocības, salīdzinot ar vecajiem, pierastajiem.
"Pašlaik aptiekās nopērkami arī uzlabotas kvalitātes dzīvsudraba termometri, kuru cena ir 1,8 lati."
A. Viļums skaidro, ka galvenais ieguvums, aizliedzot dzīvsudraba termometru tirdzniecību, būs dzīvsudraba mazināšanās sadzīves atkritumu plūsmā un efektīvāka atkritumu apsaimniekošana un emisiju samazināšana no poligoniem un sadedzināšanas, kas savukārt veicinās dzīvsudraba līmeņa pazemināšanos apkārtējā vidē, mazinās cilvēku saskari ar šo kaitīgo vielu, kas kopumā nāks par labu iedzīvotāju veselībai. Mērījumu precizitāte un drošība digitālajiem termometriem ir augstāka, skaidro A. Viļums.
Te gan jāpiebilst, ka domas par to, kuri termometri ir precīzāki, dalās – lai gan A. Viļums apliecina, ka mērījumu precizitāte ir augstāka digitālajiem, E. Tībelis tomēr norāda, ka ievērojami tiešākus rādījumus dod dzīvsudraba termometri. Digitālo termometru kļūda, pēc viņa teiktā, iespējama no 0,2 līdz 0,3 grādiem mērījuma diapazonā. Iespējams, ka šo termometru mērījumu kvalitāte pieaug proporcionāli cenai. Taču ir jautājums, cik pircēju būs ar mieru termometra iegādei ziedot pārdesmit latu.
Neitralizē ar zilajiem graudiņiem
Bet ko darīt ar šo kaitīgo vielu saturošajiem dzīvsudraba termometriem pēc to sabojāšanās vai saplīšanas? Kā vajadzētu savākt izplūdušo dzīvsudrabu mājas apstākļos?
A. Viļums norāda, ka izplūdušo dzīvsudrabu mājas apstākļos vislabāk savākt ar zilajos graudiņos vai ūdeņraža pārskābē samitrinātu lupatu, un pēc tam to iegremdēt zilo graudiņu vai ūdeņraža pārskābes šķīdumā kādā traukā. Tādējādi agrāk bīstamais dzīvsudrabs pārvērtīsies nekaitīgā savienojumā.
Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt dzīvsudrabu savākt, lasot lodītes ar rokām un izmetot vienalga kur! Tas ir ļoti slikti pašam un apkārtējiem, jo dzīvsudrabs turpinās izgarot.
Tātad – Eiropas Parlamenta aizliegums būs pasargājis mūs no visām briesmām, kuras mums draudēja gadu desmitiem, lietojot dzīvsudraba termometrus. Vai tas varētu pasargāt no tādiem sadzīves apstākļiem, kuru rezultātā cilvēkiem ir grūti gan morāli, gan finansiāli cīnīties pret ļaunām slimībām?
