Nakšņošana Latvijā – dārgākā Baltijā
Latvijas tūrisma asociācijas savā atklātajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām drīz pēc tam norādīja, ka tādējādi neatgriezeniski tiks zaudēta Latvijas naktsmītņu konkurētspēja Baltijas un tuvāko Eiropas valstu starpā: pie mums būs dārgākie izmitināšanas pakalpojumi. Paredzams, ka tūristu grupām būs lētāk nakšņot Lietuvā vai Igaunijā un Rīgu apskatīt vien caurbraucot. Tas nozīmē, ka apstāsies veiksmīgi uzsāktais darbs Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanā. Bet, Latvijai kļūstot vienīgi par tranzītvalsti, uzņēmēji un līdz ar to arī valsts zaudēs iespējamos ienākumus no naktsmītņu, izklaides, ēdināšanas un cita biznesa.
Atklāto vēstuli Valsts prezidentam V. Zatleram, Ministru prezidentam I. Godmanim, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam K. Leiškalnam, ekonomikas ministram K. Gerhardam, finanšu ministram A. Slakterim, kā arī Saeimas frakcijām parakstījušas Kurzemes, Vidzemes un Zemgales tūrisma asociācijas, Latgales reģiona tūrisma asociācija „Ezerzeme”, asociācija „Lauku ceļotājs” un Latvijas Tūrisma aģentu asociācija ALTA. Atbilde uz šo atklāto vēstuli saņemta vienīgi no Valsts prezidenta kancelejas, kurā paskaidrots: šādi steidzamības kārtā par grozījumiem likumā nobalsojuši vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas deputātu un atsaukt grozījumus neesot iespējams. Tomēr vēstulē pausta Valsts prezidenta apņemšanās gada sākumā vērsties pie valdības, lai uzlabotu ekonomikas stabilizācijas plānu.
Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils Tūrisma informācijas centra vadītājs un viesnīcas „Raibie logi” īpašnieks Guntars Seilis šiem solījumiem netic. Decembrī notikušajā Latvijas tūrisma 5. forumā izskanējusi informācija, ka ar PVN likmes paaugstināšanu viesnīcu nozarē Finanšu ministrija plānojusi valsts budžetā papildus iegūt astoņus miljonus latu. Taču uzņēmēji ir neizpratnē - vai 8 miljonu dēļ faktiski ir jāiznīcina vesela nozare?
Uzņēmēji „zem vilciena”
Tūrisma biznesa pamatā ir transports un viesnīcas. Jau aizvadītā gada statistika ir katastrofāli slikta - vairāki tūrisma uzņēmumi Ventspilī un Kurzemē apliecina, ka 2008. gada nogalē salīdzinājumā ar to pašu periodu 2007. gadā apgrozījums ir gandrīz divas reizes mazāks. Tas ir ievērojams kritums saimnieciskajā darbībā. Bet tad vēl PVN likme bija 5 procenti!
"Paaugstināt cenas PVN dēļ viesnīcas un viesu nami nevar, tas būtu tuvu pašnāvībai."
„Mēs neviens nevaram saprast, kas īsti notiek,” tuvu izmisumam ir G. Seilis. „Cilvēki mazāk atpūšas un nežēlīgi taupa naudu. Jau pērn gan valsts iestādes, gan ražošanas uzņēmumi komandējumos savus darbiniekus sūtīja retāk un uz īsāku laiku. Man gluži atklāti jāteic, ka valdība mūsu acīs ir zaudējusi uzticību. Jo tā pati valsti ir novedusi šādā krīzes situācijā, nesaprātīgi tērējot naudu valsts vajadzībām, finansējot milzīgos projektus un „uzpūstās” ministrijas. Mēs ar to saskaramies ikdienā, kārtojot lietas.” Arī tajās viesu mājās, kur ārpus sezonas nedēļas nogalēs brauca atpūsties pārīši, ģimenes ar bērniem, atpūtnieku skaits ir tuvu nullei.
Kurzemē ir virkne augstas kvalitātes viesu namu, kas uzbūvēti par SAPARD naudu, un vairāki bija veidoti īpaši lielu pasākumu rīkošanai un vienlaikus liela viesu skaita uzņemšanai – sporta spēļu, plašu dzimšanas dienas svinību, arī ģimeņu salidojumu un kāzu rīkošanai. Pērn šajās viesu mājās nav bijis gandrīz neviena klienta, saka G. Seilis. „Šajā situācijā, kad jau tā ir mazs pieprasījums, mūs noslogo ar lielāku nodokli! Paaugstināt cenas PVN dēļ viesnīcas un viesu nami nevar, tas būtu tuvu pašnāvībai,” rezumē G. Seilis. Tādējādi produkts kļūs nekonkurētspējīgs, bet, iekļaujot esošajā cenā paaugstināto PVN, uzņēmumiem būs milzīgas izmaksas, kas nesīs zaudējumus no saimnieciskās darbības.
G. Seilim arī kā viesnīcas „Raibie logi” īpašniekam nav biznesa plāna, kā šo laiku pārdzīvot. Tiek plānots maksimāli samazināt izmaksas, atlaist daļu darbinieku, paredzot, ka tādēļ pazemināsies piedāvājuma kvalitāte, jo vairs nebūs iespējams nodrošināt viesnīcai nepieciešamo standartu. Skaidrs, ka daļa mazo viesnīcu bankrotēs, jo jau pagājušā gada beigās interneta vidē bija redzami pirmie sludinājumi par viesnīcas pārdošanu. „Valdība mūs, uzņēmējus, tēlaini izsakoties ir „pagrūdusi zem vilciena”. Noskaņojums ir ļoti pesimistisks.”
Ventspils Piejūras kempinga pārvaldniece Una Lipkovska uzņēmuma peļņas iespējas šajā gadā vērtē piesardzīgi, piekrītot, ka PVN pieauguma dēļ daudziem tūrisma uzņēmumiem nāksies atteikties no turpmākās attīstības, jo būs jācenšas saglabāt to, kas ir. Piejūras kempingā tas nozīmē: netiks būvētas jaunas mājiņas, iespējams, tiks sašaurināts līdz šim piedāvāto pakalpojumu klāsts.
"Domāju, ka mums ir jāskatās, kādas tendences ir Eiropā kopumā. Ja Eiropā PVN likme netiek celta, tad kāpēc Latvijā tā pieaug tik strauji?"
„Domāju, ka mums ir jāskatās, kādas tendences ir Eiropā kopumā. Ja Eiropā PVN likme netiek celta, tad kāpēc Latvijā tā pieaug tik strauji? Saprotams, ka likums ir jāpilda, bet šoreiz ir tā, ka likums par PVN likmes izmaiņām no 2009. gada 1. janvāra sagrauj tūrisma uzņēmumu. Valstī izveidojies apburtais loks: no vienas puses, it kā palielina nodokļu saistības pret valsti, no otras puses, - ja uzņēmumi nespēs strādāt, tad cilvēkiem nebūs darba, komercdarbība mazināsies, un tas jau arī ietekmē ekonomisko situāciju valstī. Ka uzņēmējdarbība neattīstīsies, tad ekonomikas pieauguma noteikti nebūs. Es zinu daudzus uzņēmējus, kas izstājas no Kempingu asociācijas, jo viņi jau pagājušā gada nogalē bija izlēmuši pārtraukt savu uzņēmējdarbību,” saka U. Lipkovska.
Kurš izdzīvos un kurš ne
SIA „Lantuss” valdes loceklis, lauku mājas saimnieks, asociācijas „Lauku ceļotājs” biedrs Māris Šternmanis uzskata, ka tagad izdzīvos un turpinās pastāvēt tās lauku viesnīcas un viesu nami, kas atrodas stratēģiski labās vietās, jo šajā biznesā ir trīs noteikumi – vieta, vieta un vēlreiz vieta. Taču šīs izdevīgās vietas ir tikai dažiem. „Es parēķināju, ka patērētājiem šis PVN likmes paaugstinājums reāli izraisīs sadārdzinājumu par 50 procentiem. Jo PVN paaugstinās par 16%, un uzņēmēju aprēķini liecina, ka degvielas cena varētu celties par 7 santīmiem, tātad par 14%, plus vēl 3% saistībā automobiļu izmaksām, jo arī tur PVN ceļas par 3 procentiem. Ja algas cilvēkiem reāli samazināsies par 15%, tad, parēķinot šo starpību, vienu ciparu un otru, sanāk gandrīz 50 procenti. Tātad tie nav tikai 16 procenti. Reālajās izmaksās ir krietni liela starpība.
Daudzus viesu māju saimniekus, manuprāt, gaida bankrots. Man pašam ir vienkāršāk, jo man pieder uzņēmumi Rīgā, no kā es varu dotēt savu viesu māju. Iznāk tā, ka es dotēju šo viesu namu un valdībai no tā maksāju nodokļus. Tātad es kā privātpersona no savām dividendēm dotēju šo tūrisma nozari. Bet citiem taču nav tādu iespēju. Ja ir paņemti kredīti un ja viesu nav, – būsim reālisti, no kurienes šie uzņēmēji ņems naudu? Vai biznesu var tik ātri pārprofilēt? Bankas katru mēnesi prasa atmaksāt krietni lielas summas, ko cilvēki bija aizņēmušies, lai uzbūvētu šīs viesu mājas.
Mēs, piemēram, bankā bijām paņēmuši 200 tūkstošus latu uz 10 gadiem. Tagad katru mēnesi jāmaksā 3 tūkstoši. Viesu pieplūdums pagājušajā gadā bija tāds, ka četrus mēnešus kredītu varam atmaksāt, astoņus mēnešus šis pasākums ir jādotē. Un tas nav vienkārši. Aizpērn februārī, martā un aprīlī mūsu ieņēmumi mēnesī sasniedza trīs, četrus tūkstošus latu. Pat paši bijām pārsteigti – šķita, ka šī nozare tiešām varētu attīstīties.
Bet 2008. gada februārī, martā un aprīlī nebija neviena viesa. Tikai maijā pie mums atbrauca pirmie kāzinieki. Un, paldies Dievam, līdz 31. augustam kredīta atmaksu varējām nodrošināt. No 1. septembra līdz decembrim – atkal gandrīz neviena.
"Ja ieņemam mazāk par 10 tūkstošiem latu gadā, tad saimniecība vairs nav PVN maksātājs. Domāju, ka daudzi apsvērs šo iespēju PVN nemaksāt."
Pagājušajā gadā mums jau bija noslēgti līgumi par pakalpojumiem, tagad to nav. Tas nozīmē, ka visa paaugstinātā PVN likme būs jāsedz tiem cilvēkiem, kas pie mums brauks atpūsties. Bet vai viņi maz brauks?
Ja mums samazinās ieņēmumi, kā tas redzams no pēdējo divu gadu saimnieciskās darbības, tad jāpārskata mūsu kā PVN maksātāja statuss. Ja ieņemam mazāk par 10 tūkstošiem latu gadā, tad saimniecība vairs nav PVN maksātāja. Domāju, ka daudzi apsvērs šo iespēju PVN nemaksāt. Līdz ar to mūsu visiem būs jāmaksā mazāk, mūsu pakalpojums būs lētāks, un tas šobrīd var palīdzēt turpināt uzņēmējdarbību.
Taču tad valstij PVN likmes paaugstināšana mūsu nozarē neko nedos, jo ienākumu no mazo lauku viesu māju un viesnīcu puses vienkārši nebūs. Ja mēs šobrīd PVN maksājam, tad pieļauju iespēju, ka turpmāk šāds risinājums varētu būt vienai daļai. Acīmredzot kolēģiem tieši jāiesaka to darīt, jo tas ir viens no veidiem, kā mēs likumīgi varam izdzīvot,” secina M. Šternmanis.
Pievienotās vērtības nodokļa pieauguma izraisītais viesnīcu klientu skaita samazinājums radīs negatīvu ietekmi ne tikai tūrisma, bet arī citās nozarēs, tostarp transportā, restorānu biznesā, mazumtirdzniecībā, pārtikas ražošanā.
Cer situāciju vērst par labu
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija atgādina, ka ar nozares ekspertiem neapspriestie un steigā pieņemtie likuma grozījumi ir pretrunā Latvijas ekonomiskajām interesēm, jo tiek ignorēta tūrisma nozīmīgā loma pakalpojumu eksporta bilancē. Asociācijas vadītājs Juris Zudovs cer, ka situāciju tūrisma nozarē vēl var vērst par labu. Aizvadītā gada nogalē un jau šogad ir notikušas vairākas tikšanās ar Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kas ir vienisprātis ar tūrisma nozares uzņēmējiem.
Tas dod cerības, ka tiks rasts risinājums, kādā piemērot 5% PVN likmi jau noslēgtiem līgumiem 2009. gadā. Iespējams, ka viesnīcu biznesā varētu noteikt pārejas posmu PVN likmes piemērošanā. Otrkārt, viesnīcnieki cer uz tādām likuma izmaiņām, kas noteiktu, lai viesnīcu nozarei, kas ir lielākā tūrisma sastāvdaļa, tomēr piemērotu samazināto PVN likmi – kaut vai 10 procentus.
Premjers I. Godmanis vēl decembrī, uzklausot tūrisma nozares uzņēmējus, teica, ka PVN likmi uz viesnīcu pakalpojumiem varētu pārskatīt, ja janvārī un februārī viesnīcu bizness nesīs zaudējumus.
"Ekonomikas ministrijas pārstāvju prognozes liecina, ka bankrotu vilnis skars 40% no tūrisma nozares uzņēmumiem."
„Diemžēl tā tas arī būs,” prognozē J. Zudovs. „Es domāju, ka neviens negrib ciest zaudējumus, bet ekonomiskā situācija šobrīd ir tāda, ka viesu skaits samazinās, bet tai pašā laikā ir palielinājies gan viesnīcu, gan gultasvietu skaits ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Mēs jau tagad katrā uzņēmumā sastopamies ar mazāku ārvalstu viesu skaitu, tā ka šā gada janvārī un februārī šie rādītāji noteikti būs sliktāki salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Tūristu skaita krituma dēļ jau aizvadītā gada beigās liela daļa viesnīcu ir samazinājušas savas izmaksas, atlaists daudz darbinieku, jo aptuveni 30% no visiem tēriņiem veido tieši personāla izmaksas.
Interesanti, ka valdības prognozes arī liecina, ka Latvijā tūristu skaits samazināsies par aptuveni 11 procentiem. Viesnīcām vēl vairāk samazinot izmaksas un sākoties viesnīcu maksātnespējas un bankrotu vilnim, paredzams, ka bez darba var palikt pat puse no tūrisma biznesā nodarbinātajiem.
Mēs esam veikuši aprēķinus, esam aptaujājuši asociāciju biedrus un piekrītam Ekonomikas ministrijas pārstāvju prognozēm, ka bankrotu vilnis skars 40% no tūrisma nozares uzņēmumiem.”
Viesnīcas „Maritim” ģenerāldirektors holandietis Roberts Rozens uzskata, ka nākamajā vasarā tūrisma sezona būs daudz sliktāka nekā aizvadītajā vasarā. Tādēļ PVN likmes paaugstināšana gan uz viesnīcas pakalpojumiem, gan arī uz plaša patēriņa precēm ir vienkārši biedējoša. Ja netiks rasts risinājums, nodokļus samazinot vai atliekot tā ieviešanas termiņus, grūti paredzēt, ko nesīs nākotne. Par laimi, „Maritim” viesnīcā ir gan konferenču, gan banketu rīkošanas iespējas un tieši tās palīdzēs viesnīcai izdzīvot.
Ja ar valdību netiks rasts kompromiss, Latvijas viesnīcu nozares pārstāvji gatavojas vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu pazeminātās PVN likmes atcelšanu.
