NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
06. janvārī, 2009
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
2
2

Kur likt Ziemassvētku eglīti?

Publicēts pirms 16 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Daudzās Latvijas pilsētās daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji jau zina – izmetamās eglītes atstājamas atkritumu savākšanas laukumos pie konteineriem

FOTO: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Svētki jau aizvadīti. Ko darīt ar to skaistāko rotu un simbolu – zaļo eglīti? Ja kociņš rotāts dārzā vai mežā, rūpju nav. Ja eglīte iegādāta podiņā, tad tā jānoliek vēsā verandā vai ārā, podiņu ieliekot ar kūdru vai pērnajām lapām piepildītā maisā, un jāgaida pavasara stādīšanas laiks. Bet, ja svētki aizvadīti pie cirstas eglītes, tad kociņš ar godu jāpavada tā „pēdējā gaitā”. Portāla redakcija interesējās, kādā veidā lielākajās Latvijas pilsētās tiks organizēta eglīšu savākšana. Kaut arī katrā pašvaldībā situācija nedaudz atšķiras, ir kopīgas iezīmes, kas iedzīvotājiem būtu jāievēro.

Iedzīvotāji zinot pastāvošo kārtību

Privātmāju īpašniekiem un īrniekiem Ziemassvētku eglītes sadedzināšana kamīnā vai krāsnī lielas rūpes parasti nesagādā. Bet kā rīkoties to daudzstāvu namu iemītniekiem, kuru dzīvokļi tiek apsildīti tikai centralizēti?

SIA „Eko Kurzeme” apsaimnieko sadzīves atkritumus Liepājā. Uzņēmuma sekretāre Sandra Burkēvica stāsta, ka uzņēmums jau kopš savas dibināšanas 2003. gadā praktizē eglīšu savākšanu pie daudzdzīvokļu namiem un nodod tās tālākai pārstrādei. Eglītes iedzīvotāji novietojot pie atkritumu konteineriem, šī prakse neesot sveša. Uzņēmums pieņem arī īpašus izsaukumus aizvest vecās eglītes. Ja kāds kociņš mētājas ceļmalā, arī tam apsaimniekotāji garām nebraucot.

"Privātmāju īpašniekiem un īrniekiem Ziemassvētku eglītes sadedzināšana kamīnā vai krāsnī lielas rūpes nesagādā."

Ventspils pašvaldības SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts” Sanitārā tīrīšanas iecirkņa darbinieces bilda, ka izmetamās svētku eglītes paši iedzīvotāji var nogādāt vai nu atkritumu poligonā, vai šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos. Iecirkņa vadītājs Andis Kracis informē, ka pilsētā jau sena prakse ir Ziemassvētku kociņu novietošana sadzīves atkritumu savākšanas vietās iekšpagalmos. Tur tie centralizēti – kā lielgabarīta atkritumi – tiek izvesti. Mazākus kociņus var arī sasmalcināt un iemest atkritumu konteineros. Ziemassvētku eglīšu izmešanu parasti organizē paši daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji. Bet situācijas, kad eglītes mētājas pilsētā vēl ilgi pēc svētku aizvadīšanas, kopīgiem spēkiem nepieļaujot.

Jelgavas SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” vadītājs Alvils Grīnfelds stāsta, ka uzņēmums ar lielgabarīta atkritumu savākšanu sācis nodarboties pagājušajā gadā. Līdz ar to arī esot sakārtota svētku eglīšu savākšanas sistēma. Parasti lielgabarīta atkritumus pilsētā vāc pāris reižu nedēļā, turpretī eglīšu izmešanas laikā specializētais transports brauc biežāk un iedzīvotājiem nevajadzētu rasties nekādām problēmām. Kociņi tālāk mēro ceļu uz apglabāšanu atkritumu poligonā.

Bauskas SIA „Vides serviss” atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Dzintars Kļava teic, ka iedzīvotāji zinot – izmetamās eglītes atstājamas atkritumu savākšanas laukumos. No turienes specializētais transports tās nogādā kurināšanai uzņēmuma kurtuvē Biržu ielā. Šāda svētku kociņu savākšanas tradīcija pilsētā pastāvot daudzus gadus.

"Lielo namu iedzīvotāji rīkojas kā nu kurš – dažs mēģina eglīti iedabūt konteinerā, dažs atstāj atkritumu laukumā."

Valmierā eglītes sasmalcinātas metot kopīgajos sadzīves atkritumos. Namu apsaimniekotāji var organizēt īpašu eglīšu savākšanu maisos vai konteineros, bet līdz šim tādas prakses gan neesot bijis, informē SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) sekretāre Evita Leokena, piebilstot, ka uzņēmums labprāt gatavs atsaukties šādam namu apsaimniekotāju ierosinājumiem. Ja eglītes tiek atstātas pie atkritumu konteineriem, apsaimniekošanas uzņēmums kociņu savāc un ved sašķeldot.

Alūksnes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA „Rūpe” darbiniece vēsta, ka pilsētā eglītes ir jāizmet sadzīves atkritumu konteineros un tās pēc tam tiek nogādātas izgāztuvē. Tāda ir bijusi arī līdzšinējā prakse un diezin vai šajā gadumijā kas mainīsies.

Savukārt uzņēmuma „Lassila & Tikanoja” (L&T) Latgales filiāles Rēzeknē direktors Vilis Laizāns kā anekdoti stāsta: reiz tiešām viena eglīte pie atkritumu konteineriem uzradusies... maijā. Viņš to esot pat aizbraucis nofotografēt un uzzinājis, ka eglīti tās īpašnieks sākotnēji nonesis pagrabā – nav zinājis, ko ar kociņu darīt. Pavasarī jau pliko eglīti pacilājis un iznesis pie atkritumu konteineriem. Šāds neparasts atgadījums visā Laizāna kunga praksē bijis tikai viens. Rēzeknes iedzīvotāji jau tradicionāli eglītes pēc svētkiem noliek pie konteineriem, un uzņēmuma transports tās savāc tālākai pārstrādei.

Daugavpilī gan eglīšu savākšanas prakse ir citādāka nekā pārējās aptaujātajās pilsētās. A/s „Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums” klientu apkalpošanas speciāliste Nonna Aļeiņikova informē, ka pilsētā tiek izvietoti speciāli konteineri. Iedzīvotāji zina, ka tie domāti svētku eglītēm, lai kociņus varētu centralizēti un ar godu savākt.

Galvaspilsētā neskaidrības lielākas

Par to, kā eglīšu savākšana pēc skaistajiem svētkiem notiek Rīgā, portālam stāsta Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš. Pie privātmājām pamesto eglīšu tikpat kā neesot. Bet mikrorajonos pie daudzdzīvokļu namiem gan aina esot dažāda. Kādēļ? Jo darbojoties „tādi „mazi ķeizariņi”, kas saucas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, un citi „mazi ķeizariņi”, kas saucas namu apsaimniekotāji. Tādā situācijā, kāda ir pašlaik Rīgā, pašvaldība ir pasīva vērotāja lomā, kurai gan uzdots atkritumu apsaimniekošanu organizēt, tajā pašā laikā nav atstāts neviens mehānisms, kā to darīt”. Rezultātā pastāv brīvais tirgus starp namu apsaimniekotājiem, kas pārstāv reālos sadzīves atkritumu ražotājus – iedzīvotājus, un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem – „L&T”, „Eko Rīga”, „Nelsens” un pārējiem.

"Acīmredzot izeja ir viena – jau laikus pavaicāt sava nama apsaimniekotājam, kādā veidā tiks organizēta Ziemassvētku eglīšu aizvešana no daudzdzīvokļu namiem."

„Visiem daudzajiem namu apsaimniekotājiem vajadzētu vienoties ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri par naudu labprāt eglītes centralizēti izvestu,” teic Askolds Kļaviņš. „Problēma būs tā, ka iedzīvotājiem tieši par eglītes izvešanu nekādu samaksu prasīt nevarēs. Rīgā vēl joprojām atkritumu rēķinos pastāv kaut kādas padomju laiku normas, un namu apsaimniekotāji uzliek samaksu par atkritumu izvešanu no cilvēka par nosacītu normu... Šajās attiecībās sociālisms velkas līdzi nebūt ne labākajā veidā. Rezultātā lielo namu iedzīvotāji rīkojas kā nu kurš... Dažs mēģina eglīti iedabūt konteinerā, dažs atstāj atkritumu laukumā.”

Rīgas domes Vides departaments šajā situācijā jūtoties bezspēcīgs, bet tā pašlaik pilsētai neesot lielākā risināmā problēma. „Kas salīdzinājumā ar ekonomikas stabilizēšanas plānu ir dažas egles konteinerā? Nekas...” tā departamenta direktors.

Acīmredzot izeja ir viena – jau laikus pavaicāt sava nama apsaimniekotājam, kādā veidā tiks organizēta Ziemassvētku eglīšu aizvešana no daudzdzīvokļu namiem. Cits nekas neatliek, ja nevēlamies, lai skumīgi egļu „skeletiņi” ceļmalās mums mātu nokaltušu sveicienu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI