Tomēr katram taču ir sava „Ziemassvētku sajūta”, un, jo tālāk mēs viens no otra dzīvojam, jo Ziemassvētkus, iespējams, gaidām un svinam savādāk. Kā Ziemassvētku svinības norit citās pasaules valstīs? Šādu jautājumu uzdevu trim latvietēm, kuras dzīvo trīs dažādos kontinentos – Āfrikā, Eiropā un Amerikā.
Eglīšu mantiņas palmu zaros
Ziemassvētku noskaņu Āfrikā vistiešākajā veidā ietekmē vietējie klimatiskie apstākļi – milzīgais karstums, „dzīvu” eglīšu un sniega trūkums. „Tādēļ Āfrikā ļoti neparasti bija veikalos redzēt tos pāris sarkanos kažokos tērptos Ziemassvētku vecīšus ar garām bārdām, ņemot vērā, ka ārā ir plus 30 grādi,” saka Inese Motte.
Inese kā misionāre Āfrikā pavadījusi kopumā četrus gadus. Pirmo gadu Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur kalpoja dziļi džungļos izvietotā slimnīcā. Savukārt trīs gadus Inese dzīvoja Kotdivuāras (Ziloņkaula krasta) galvaspilsētā Abidžanā.
"Dievkalpojumi Āfrikā ir ļoti līksmi, nereti ar dejām bungu skaņu pavadījumā."
Inese stāsta, ka, labi meklējot, arī Āfrikas plašajā augu klāstā bijis iespējams atrast kādu eglītei līdzīgu kociņu, kuru uz Ziemassvētkiem izrotāt. Tomēr tas bijis darbietilpīgs process, tādēļ Āfrikā ar eglīšu mantiņām parasti tiek rotātas palmas un citi ne mazāk eksotiski koki. „Mūsu namā mēs parasti dekorējām palmu un kokospalmu zarus, lai svētki būtu tuvāki Āfrikas realitātei,” atceras Inese. „Savukārt pirms diviem gadiem elektrisko lampiņu virtenes tika iedegtas netālu augoša banānkoka zaros.”
Kotdivuārā Ziemassvētki joprojām tiek uztverti galvenokārt kā Jēzus Kristus dzimšanas diena. Šie svētki Āfrikā savulaik ienākuši kopā ar kristīgo ticību, un tie nesaistās ar kādām citām tradīcijām. Stāstīt Abidžanas bērniem par Ziemassvētku vecīša ierašanos būtu pilnīgi nelietderīgi, jo viņiem Ziemassvētki saistās ar pasaules Pestītāja dzimšanas dienu.
„Kotdivuārā dzīvo arī pietiekami liels skaits musulmaņu, tādēļ nevar teikt, ka Ziemassvētki tiktu svinēti pilnīgi visās ģimenēs,” skaidro Inese. „Tomēr no ģimenēm, kas svin svētkus, vairumam centrālais Ziemassvētku notikums joprojām ir Jēzus bērniņa sagaidīšana”.
Svētku kulminācija ir pusnakts dievkalpojumi baznīcās, uz kuriem parasti pulcējas liels skaits ticīgo. Ņemot vērā afrikāņu muzikālās tradīcijas un ekspresivitāti, dievkalpojumi ir ļoti līksmi, nereti ar dejām bungu skaņu pavadījumā. „Jēzus piedzimšana Āfrikā tiek uzņemta ar līksmību kā cerību un prieka vēsts,” atceras Inese.
Svētais Nikolajs, ne Ziemassvētku vecītis
„Šķiet, ka Beļģija Ziemassvētkos tomēr nav viskrāšņāk izgreznotā valsts,” atzīst Agnita Ližbovska, kura otro gadu dzīvo Beļģijas galvaspilsētā Briselē un strādā par tulkotāju Eiropas Savienības Padomē. Vismaz ēkas viņas darbavietas tuvākajā apkārtnē – tā dēvētajā Eirokvartālā – arī Ziemassvētku laikā ir palikušas atturīgi lietišķas, bez krāšņiem svētku rotājumiem.
Agnita vairākus gadus dzīvojusi arī Kanādā un salīdzinot secina, ka Ziemeļamerikā svētku noskaņojuma uzburšanai ielās, māju fasādēs pievērš daudz lielāku vērību. „Iespējams, šeit, Briselē, vienkārši vairāk tiek taupīta elektroenerģija,” pieļauj Agnita. „Kanādā gandrīz katra ēka, katra privātmāja Ziemassvētku laikā mirdzēja neskaitāmās lampiņās un greznojumos.”
"Atšķirībā no Latvijas, kur Ziemassvētku tirdziņos varam iegādāties visdažādākos lauku labumus un amatnieku izstrādājumus, Beļģijā tirdziņi ir nevis vēl viena alternatīva veikaliem, bet gan socializēšanās vieta."
Lai Briselē izbaudītu Ziemassvētku sajūtu, vislabākais ir doties uz vecpilsētu, jo tur gan Ziemassvētki ir patiesi klātesoši. Vislielāko uzmanība veltīta Briseles centrālā laukuma – Grand Place – izgreznošanai. Laukuma vienā malā slejas iespaidīgu izmēru Betlēmes silītes ainiņa, patiesībā sakot – no guļbaļķiem būvēta vesela kūts ar salmu jumtu un dzīvām aitām.
Tomēr lielākais Grande Place pārsteigums ir iespaidīgais gaismu šovs, kas atdzīvojas katru vakaru līdz ar tumsas iestāšanos. Tad vienotā mūzikas ritmā krāšņas gaismas viļņojas un mirdz gan lielajā eglē, gan īpašu „gaismas stabu” daudzkrāsainajās gaismas diodēs, gan uz augstā Rātsnama sienām.
Ne mazāk interesanti ir arī daudzie Ziemassvētku tirdziņi, kas izvietoti daudzviet pilsētas centrā un vecpilsētā. Briseles iedzīvotāju vidū iecienītākie ir tirdziņi, kas izvietoti Svētās Katrīnas laukumā un pie Svētā Nikolaja baznīcas vecpilsētā. Spožu gaismu ieskauti, viens otram blakus rindojas mazi koka kioski, Katrīnas laukumā arī karuseļi un dažādas izklaides.
Atšķirībā no Latvijas, kur Ziemassvētku tirdziņos varam iegādāties visdažādākos lauku labumus un amatnieku izstrādājumus, Beļģijā tirdziņi ir nevis vēl viena alternatīva veikaliem, bet gan socializēšanās vieta. Sastājušies viens otram blakus, daudzie briselieši nesteidzīgi malko karstvīnu un bauda gardos beļģu saldumus – eļļā vārītas saldas mīklas bumbiņas – breignets, kas pārkaisītas ar pūdercukuru, vai croustillons de Noël jeb Ziemassvētku virtuļus ar dažādiem pildījumiem, arī dāsni apkaisītus ar pūdercukuru.
Tomēr beļģu bērniem šos gardumus pa māju skursteni nenogādā vis Ziemeļpolā vai Somijā mītošais Santa Klauss, bet gan svētais Nikolā jeb Nikolajs. Beļģijā joprojām dzīva ir tradīcija 6.decembrī svinēt Svētā Nikolā dienu. Katoļu baznīcas bīskapa drēbēs tērptais Nikolajs ar garu, baltu bārdu joprojām ir viena no centrālajām personām Ziemassvētku gaidīšanas svētku laikā.
Bīskaps Nikolajs bija reāla vēsturiska persona, kas dzīvojis 3.gadsimtā Mirā, tagadējās Turcijas teritorijā. Viņš bijis slavens ar savu labo sirdi, jo regulāri slepus apdāvinājis apkārtnes trūkumcietējus un bērnus. Tieši svētais Nikolajs tiek uzskatīts par mūsdienu Santa Klausa prototipu, kad to 19.gadsimta beigās radīja ASV mākslinieki, bet vēlāk savās reklāmās aktīvi sāka izmantot kompānija Coca-Cola.
Ziemassvētku mirdzums un iepirkšanās
Nereti tiek uzskatīts, ka tieši Amerika ir absolūtā Ziemassvētku svinēšanas „čempione”. ASV visvairāk asociējas ar Ziemassvētku ugunīs un rotājumos mirdzošām pilsētām, krāšņiem salūtiem un sarkanā tērptu, bārdainu Santa Klausu lidojošās kamanās.
ASV ir tik daudzu tautu un kultūru „kausējamais katls”, ka Ziemassvētkos savijies milzum daudz tradīciju. Tomēr kopumā Amerikas Ziemassvētki maz atšķiras no Latvijā svinētajiem, uzskata Renāte Repele, kura ASV dzīvo jau devīto gadu.
Amerikā lielā gatavošanās Ziemassvētkiem sākas jau tūlīt pēc Pateicības dienas novembra beigās. Tad veikalu skatlogos rudens dekorācijas tiek nomainītas pret krāšņiem Ziemassvētku rotājumiem, visur sāk skanēt Ziemassvētku mūzika.
„Manuprāt, Amerikā tiešām prot skaisti izrotāt veikalu skatlogus, ielas un ēkas – viss ir zaigojošs un izgaismots,” stāsta Renāte. „Arī laukos un mazpilsētās var just svētku noskaņu. Dažreiz pat mazās nomales pilsētiņās var redzēt pie privātmājām izveidotas mirdzošas Ziemassvētku vecīša pilsētiņas. Protams, ir arī bezgaumīgi rotājumi, piemēram, milzīgi plastmasas sniegavīri, tomēr tādu nav īpaši daudz.”
"Šogad ASV visur tiek runāts par taupīšanu vai dāvanu gatavošanu mājās. Daļa cilvēku par šādu pavērsienu pat ir priecīgi, jo tik ļoti komercializētie Ziemassvētki šogad būs vairāk vērsti uz ģimeni un vienkāršu kopā būšanu."
ASV Ziemassvētki vienlaikus ir arī visai komercializēti. Renāte norāda, ka tūlīt pēc Pateicības dienas sākas arī trakais Ziemassvētku iepirkšanās maratons, kuram padodas liela daļa amerikāņu. „Pēc Pateicības dienas ir „Black Friday”, kas oficiāli ir brīvdiena. Šajā dienā, precīzāk – vēl naktī pulksten 04.00, tiek atvērti visi lielākie veikali,” stāsta Renāte. „Es personīgi nekad neesmu šajā Melnajā Piektdienā piedalījusies, bet, cik zinu no paziņām, cilvēki sāk vietas ieņemt rindā jau no pusnakts un tad visu nakti sēž un gaida, kad veikalu atvērs. Atlaides esot ļoti lielas.”
Renāte atceras nesen ASV medijos minēto gadījumu, kad „Black Friday” laikā kādā no Wallmart veikaliem pūlis sabradājis veikala darbinieku, kurš no ievainojumiem vēlāk nomiris. Tomēr šogad Ziemassvētku iepirkšanās trakumu būtiski mazinājusi ASV smagi skārusī finanšu krīze. „Šogad visur tiek runāts par taupīšanu vai dāvanu gatavošanu mājās. Daļa cilvēku par šādu pavērsienu pat ir priecīgi, jo tik ļoti komercializētie Ziemassvētki šogad būs vairāk vērsti uz ģimeni un vienkāršu kopā būšanu.”
Neraugoties uz veikalu un atlaižu vilinājumiem, Ziemassvētki ASV tomēr vienmēr ir bijuši ģimenes svētki. Ziemassvētku vakarā, 24.decembrī, Santa Klauss pa skursteni nolaižas katrā namā, kur saliek dāvanas bērniem, un tad 25.decembrī, ko sauc par Christmas Day, dāvanas ar nepacietību tiek vērtas vaļā. Daži iet uz Ziemassvētku dievkalpojumiem baznīcās, un pēc tam visa ģimene kopā ēd Ziemassvētku pusdienas.
„Dzīvojot Amerikā, es joprojām vienmēr dedzinu svecītes Adventes vainagā, kā kādreiz Latvijā,” stāsta Renāte. „Ziemassvētku vakaru parasti pavadu mājās – tā klusi un mierīgi, varbūt karstvīnu pagatavoju un vakariņas. Tad nākamajā rītā braucam pie mana drauga Andreja mammas, kur ir dāvanu apmaiņa un pusdienas. Un vēl es vienmēr sazvanos ar savējiem Latvijā – gan Ziemassvētkos, gan Vecgada vakarā.”
