Vai tiesnesim būtu jābaidās no "atzīmju likšanas"?

Vērtējot tiesnešu darba un kvalifikācijas novērtēšanu ārpus Latvijas robežām, var konstatēt, ka katra valsts ir izveidojusi specifisku sistēmu, saskaņojot to ar savu tiesību sistēmu un sociālajām vērtībām.

Daudzās valstīs, ņemot vērā izteiktās bažas, ka tiesnešu individuāla novērtēšanas sistēma saduras ar tiesnešu neatkarību, valda uzskats, ka tiesnešu novērtēšana ir pretrunā ar tiesnešu neatkarību, tāpēc tā nav atbalstāma un ieviešama. Šajās valstīs atbilstoši to kultūrai un tradīcijām tiesnešu vara un autoritāte izriet no personu lielās cieņas un respekta pret tiesnesi. Kā vienīgā tiesneša darba vērtētāja tiek uzskatīta augstākas instances tiesa.¹

Lai arī šajās valstīs dominē iepriekš minētā nostāja, tomēr arī tā pilnībā neizslēdz iespēju augstāk stāvošam tiesnesim neformāli veikt cita novērtēšanu. Tā tiek izmantota, lai gūtu vispārīgu priekšstatu par tiesnešu darba rezultātiem. Šajās valstīs to individuāla novērtēšana galvenokārt ir anonīma, tās rezultāti netiek fiksēti tiesneša personiskajā lietā un tā neietekmē karjeras attīstību. Individuālie novērtēšanas rezultāti dažkārt neformāli var tik izmantoti, lemjot par konkrētā tiesneša paaugstināšanu amatā.

Citās valstīs pieeja tiesnešu individuālai novērtēšanai nav tik noliedzoša un daži novērtēšanas aspekti ir ieviesti, savukārt vēl citās pastāv tiesnešu darba rezultātu gan regulāras, gan neregulāras novērtēšanas sistēmas. Šajās valstīs tiesnešu aktivitāšu vērtēšana netiek uztverta kā apdraudējums tiesnešu neatkarībai. Novērtēšanas sistēma ir saskaņota ar tiesnešu neatkarības principu. Turklāt, lai aizsargātu tiesnešu neatkarību, šajās valstīs visos tiesnešu novērtēšanas procesa līmeņos pastāv aizsargmehānismi. Tie ir garantija tiesnešu neatkarībai un izpaužas kā publicētas vadlīnijas novērtēšanas kritēriju un piemērojamo procedūru noteikumu formulēšanai, kā arī skaidri definēta novērtēšanas institūcija. Pilnvaras pār sankcijām vai profesionālajai darbībai nozīmīgajām sekām, kuras ir saistītas ar novērtējuma iznākumu, pieder tiesu varai vai neatkarīgai iestādei, kurās tiesām ir nozīmīga pārstāvība.² Visbeidzot, tiesneša tiesības novērtēšanas procesa laikā ir nozīmīgas, lai nodrošinātu caurskatāmību un līdzsvaru starp novērtēšanas procesu un tiesnešu neatkarību, kā arī, lai izvairītos no citiem riskiem.

Vissvarīgākie līdzekļi, lai nodrošinātu kompetentu tiesnešu darbību, ir tie, kas vērsti uz tiesnešu karjeru un prasmju iegūšanu, tas ir, sistēma izraudzīšanai un paaugstināšanai amatā, darbības novērtēšanai un apmācībai. Ja šīs sistēmas ir slikti izveidotas, tās var ļaut neprasmīgiem, nekompetentiem un nemotivētiem indivīdiem ieņemt amatu. No otras puses racionāli izstrādātas metodes un procedūras veicina efektivitāti un stimulē profesionāla un motivēta tiesnešu personāla pastāvīgu atjaunošanu un attīstību, kas savukārt nodrošinās, ka sabiedrībai ir pieeja efektīvai un savlaicīgai strīdu iztiesāšanai.³

Arvien lielāka paļaušanās uz tiesām un lietu sarežģītība ir radījusi lielāku noslodzi un garāku iztiesāšanas procesu, kas savukārt ir palielinājis sabiedrības prasību pēc kompetentām un efektīvām tiesām. Novērtēšanas sistēma, kuras pamatā ir tikai apelāciju sistēma un tradicionālā tiesnešu darbības administratīvā uzraudzība, nav pietiekama, lai nodrošinātu pastāvīgu tiesu darbību uzlabošanos. Atskaites trūkums var novest pie profesionālas stagnācijas un standartu pazemināšanās. Novērtēšana ir īpaši būtiska karjeras sistēmā, lai nodrošinātu paaugstinājumu, ko motivē sniegums.⁴

Tiesnešu neatkarība nenozīmē, ka tiesnesis nav atbildīgs par savu darba kvalitāti, kā arī tiesnešu neatkarība nav tiesneša privilēģija savās interesēs, bet gan tā nepieciešama, lai nodrošinātu tiesību virsvaldību un tiesu respektēšanu.⁵ Tiesnešu neatkarība ir ļoti būtiska, tomēr viena pati tiesnešu neatkarība nevar nodrošināt sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, tiesas mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi. Tam būtisks nosacījums ir tiesnešu kvalifikācija. Ja tā nenodrošina tiesisko strīdu savlaicīgu un efektīvu risināšanu, tad sabiedrība maz iegūst no neatkarību baudošiem tiesnešiem. Profesionāli kompetenta tiesāšana tiek uzskatīta par tiesu pakalpojumu izmantotāju cilvēktiesībām. Tiesas spēks ir to personu uzticība un atbalsts, kuras meklē vai kādreiz varētu meklēt izlīdzinājumu tiesā. Un uzticību iegūt un saglabāt var tikai ar kvalitāti.⁶ Nīderlandē veiktās aptaujas liecina, ka pēc tiesas prāvnieku domām tieši tiesneša kvalifikācija un nolēmumu argumentācija ir galvenais priekšnoteikums tiesas darbības augstai kvalitātei, nevis tiesvedības īsie termiņi.⁷

Tiesnešu individuāla novērtēšanas sistēma ir ļoti būtiska, lai precīzi konstatētu katra tiesneša nopelnus un par tiem katram piešķirtu atbilstošu atlīdzinājumu. Par to liecina kaut vai tas, ka Itālijā pētnieki ir konstatējuši, ka vidējais lietu izskatīšanas termiņš starp tiesnešiem būtiski atšķiras. Viņi arī secinājuši, ja visi Itālijas tiesneši strādātu tik pat cītīgi kā pirmā ceturtdaļa no viņu novērtētajiem tiesnešiem, tad vidējais lietu izskatīšanas ilgums samazinātos par 17 līdz 42 %.⁸ Tiesneša darba rezultātu novērtēšana ir veicama, jo tiesas tiek finansētas no sabiedrības maksātajiem nodokļiem un ieņem nozīmīgu lomu personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībā.⁹ Sabiedrības leģitīmās intereses, lai būtu atbildīga, efektīva tiesu vara, dod iespēju interesēties par tiesnešu darbību. Eiropas Savienības valstu pārsvarā uzņemtais kurss liecina, ka novērtēšana ir jauna un fundamentāli svarīga kvalitatīvas tiesu sistēmas nodrošināšanai.

Līdz ar to valstīs, kur pastāv tiesnešu novērtēšanas sistēmas, tās tiek veidotas divu mērķu sasniegšanai – lai nodrošinātu tiesnešu karjeras attīstību un/vai lai uzlabotu tiesu sistēmas darba rezultātus kopumā.

Kopumā vērtējot, pastāv divas tiesnešu karjeras sistēmas, kur:

1. karjeras attīstība ir atkarīga no darba stāža (valstīs, kur nav novērtēšanas sistēmas) vai
2. karjeras attīstība ir atkarīga no tiesneša darba kvalitātes un nopelniem, vienam vai vairākiem tiesnešiem objektīvi tos novērtējot un izdiskutējot vērtējumu ar pašu novērtējamo tiesnesi.¹⁰

Jau tagad vērtējam, tikai formāli un subjektīvi

Jau tagad Latvijā notiek zināma tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšana, lemjot par personas iecelšanu par tiesnesi, lemjot par tā iecelšanu uz nenoteiktu laiku, lemjot par karjeras attīstību un kvalifikācijas klases piešķiršanu. Līdz ar to tas nav nekas svešs. Tomēr pašreizējā tiesnešu novērtēšanas kārtība vērtējama kā formāla un subjektīva, ne tik daudz vērsta uz patiesu tiesneša darba rezultātu un kvalifikācijas novērtēšanu. Uzsvars tiek likts uz tiesneša darba stāžu, novērtēšanā iesaistīto personu subjektīvo viedokli, statistiskiem datiem un vispārīgu analīzi par dažām tiesneša izskatītajām lietām un pieņemtajiem nolēmumiem.

Arī paši tiesneši norāda, ka kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtība ir tīri formāla lieta, kas atkarīga no tā, kāds ir nostrādātais laiks un vai nav noticis kaut kas ārkārtējs, kā arī tā neveicina tiesnesi paaugstināt savu kvalifikāciju.¹¹ Tiesneši norāda, ka individuālai tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanai jānotiek, lemjot par tiesnešu karjeras attīstību.¹² Turklāt tiek izteiktas aizdomas, ka paaugstināšana augstākā amatā ir atkarīga no attiecībām ar attiecīgās augstākās tiesu instances priekšsēdētāju – ja nepatīc, tad vari netikt paaugstināts.¹³ Tiek norādīts arī uz gadījumiem, kad mēģina tiesnesi paaugstināt, lai no viņa atbrīvotos.¹⁴

Turpmāk ejamais ceļš

Latvijā būtu ieviešama individuāla tiesnešu darba un kvalifikācijas novērtēšanas sistēma, lai nodrošinātu strīdu tiesisku un kvalitatīvu izskatīšanu, kā arī sabiedrības uzticamību. Likumos būtu jānoformulē skaidri novērtēšanas kritēriji un jāizveido skaidras, objektīvas, regulāras, caurskatāmas un uz nopelniem balstītas procedūras, kā veikt tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanu.

Novērtēšanas sistēma ir arī garants taisnīgai un tiesiskai karjeras attīstībai. Tā palīdz precīzi konstatēt katra tiesneša darba rezultātus un kvalifikācijas līmeni, tādējādi katra tiesneša nopelnus tikt paaugstinātam un/vai saņemt lielāku darba samaksu.

Individuāla tiesnešu novērtēšanas sistēma veicinātu tiesās izskatāmo strīdu tiesisku un kvalitatīvu izskatīšanu un garantētu, ka strīdus izšķirtu tiesneši, kuriem būtu atbilstoša kvalifikācija, par ko nepastāvētu šaubas. Šāda sistēma var būt arī kā preventīvs līdzeklis, lai novērstu profesionālu nolaidību tiesneša darbā un celtu pašlaik zemo sabiedrības uzticamību tiesām.¹⁵ Turklāt pie pienācīgiem darba apstākļiem ir pieskaitāms tas, ka ir nodrošināta skaidra karjeras sistēma.¹⁶

"Latvijā būtu ieviešama individuāla tiesnešu darba un kvalifikācijas novērtēšanas sistēma."

Visos gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesneša karjeru, būtu jāveic individuāla tiesneša darba rezultātu un kvalifikācijas novērtēšana. Būtu jālīdzsvaro darba stāža un nopelnu nozīme tiesneša karjeras attīstībā.

Zināms solis šādas sistēmas izveidē ir sperts Tiesu iekārtas likumprojektā¹⁷, kurā noteikts: ja uz vakanto tiesneša amatu pieteikušies vairāki tiesneši, priekšroka ir tiesnesim, kuram ir labāki darba rezultāti, ņemot vērā arī tiesneša darba stāžu (26. un 27.pants). Tomēr šāda darba rezultātu novērtēšana ir paredzēta tikai gadījumā, ja notiek pieteikšanās vakantajai tiesneša amata vietai un ja turklāt ir pieteikušās vairākas personas. Darba un kvalifikācijas novērtēšana būtu attiecināma arī uz citiem gadījumiem, piemēram, lemjot par tiesneša darba atestācijas piemaksām.

Lai optimāli atrisinātu jautājumu par tiesneša novērtēšanas regularitāti, novērtēšanas sistēma būtu jāintegrē kvalifikācijas klašu (nākotnē atestācijas piemaksu) piešķiršanas sistēmā un ar tās regularitāti. Tas būtu pieļaujams, ja tiktu noteikts, ka kvalifikācijas klašu (atestācijas piemaksu) piešķiršana ir atkarīga no tiesneša darba kvalitātes un nopelniem, tai skaitā darba stāža.

Lai nodrošinātu taisnīgu un tiesisku procesu, attiecībā uz visiem gadījumiem, kad tiek veikta tiesnešu darba un kvalifikācijas novērtēšana un kad tās rezultātā tiesnesim iestājas zināmas sekas, ir jābūt izstrādātiem un publiski zināmiem vērtēšanas kritērijiem. Likumā nostiprinātajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem jābūt līdzsvarā, tādējādi nodrošinot vispusīgu tiesneša novērtēšanu.

Kopumā vērtējot, pašreizējā novērtēšanas sistēma ir jāreorganizē pēc satura – izstrādājot kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus visiem gaidījumiem, kad tiek veikta novērtēšana, veicinot visdažādākās informācijas iegūšanas izmantošanu un apkopošanas metodes par tiesneša darbu un kvalifikāciju un paredzot katram novērtēšanas gadījumam attiecīgas konsekvences. Kā arī pēc struktūras – izvērtējot procesa dalībniekus, kuriem būtu jāpiedalās novērtēšanā, to neatkarību un lomu, sastāvu un darbības noteikumus, tiesības un pienākumus, atbildību un kontroli.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilde uz izvirzīto jautājumu būtu tāda, ka tiesnešiem nebūtu jābaidās no „atzīmju likšanas”. Novērtēšanas sistēma ļauj baudīt sabiedrības uzticamību un atvieglo amata pienākuma pildīšanu. Turklāt tiesnešiem ir jābūt ieinteresētiem nemitīgā savas kvalifikācijas attīstībā, un papildus stimuli, piemēram, novērtēšanas sistēma, var tikai palīdzēt.