“Studiju un studējošā kredītu ar valsts galvojumu var saņemt studenti, kuri studē mācību iestāžu akreditētajās mācību programmās. Turklāt šos kredītus var saņemt katrā izglītības pakāpē – bakalaura, maģistra, doktora, kā arī pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanai,” skaidro Naudas plānošanas centra (NPC) eksperte, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RSEBAA) docente, ekonomikas doktore Natālija Konovalova. Savukārt studiju un studējošā kredītus bez valsts galvojuma var saņemt arī licencēto programmu studenti.
Viens no studiju (paredzēts studiju maksas segšanai) un studējošā (ikdienas izdevumu segšanai) kredīta nosacījumiem ļauj studiju laikā par kredītu nemaksāt. Šis nosacījums, protams, no banku puses ir solis pretī vēl nestrādājošajiem studentiem. Tomēr studenti bieži vien aizmirst nosacījuma otro daļu – beidzot studijas, kredīts ir jāatmaksā. Līdz ar to lēmums par kredīta ņemšanu ir jāpieņem ļoti apdomīgi – vai man/manam galvotājam ir pietiekami stabili un regulāri ienākumi, lai arī pēc vairākiem gadiem spētu veikt kredītmāksājumus.
Kā saņemt studiju un studējošā kredītu?
Ar valsts galvojumu
„Lai saņemtu studiju un/vai studējošā kredītu, studentam jāiesniedz pieteikums kredītu piešķiršanas komisijā savā mācību iestādē. Turklāt kredīta saņemšanai ir nepieciešams viens galvotājs (garants),” stāsta N.Konovalova.
Lai saņemtu valsts galvotos kredītus, galvotājam jābūt vecumā līdz 65 gadiem, viņa ienākumiem jābūt regulāriem un vismaz vienas minimālās algas apmērā. Lai bankas darbinieki varētu pārliecināties par galvotāja ienākumu regularitāti, viņa alga vai tās daļa vismaz minimālās algas apmērā katru mēnesi jāpārskaita galvotāja kontā – bankā, kas izsniedz kredītu studentam. Galvotājs var galvot gan par viena studenta abiem (studiju un studējošā) kredītiem, gan par vairāku studentu kredītiem (gadījumā, ja šie studenti ir viņa bērni). Par galvotāju nevar kļūt persona, kas pati saņem vai atmaksā kredītu no valsts budžeta līdzekļiem vai kredītu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Studentiem bāreņiem līdz 24 gadu vecumam kredīta saņemšanai nav nepieciešami galvotāji (šie studenti saņem 100% valsts galvojumu). Kredītu var nodrošināt arī ar nekustamā īpašuma ķīlu (dzīvokli, māju, zemi). Par kredītu var galvot arī pašvaldība.
„Kad no mācību iestādes ir saņemts kredīta pieteikuma apstiprinājums, studentam jāatver bankā konts (ja tāds attiecīgajā bankā jau nav atvērts) un jānoslēdz kredīta līgums. Vienlaikus, uzrādot pasi un izziņu par darba algu, uz banku jādodas arī galvotājam, lai atvērtu kontu (ja attiecīgajā bankā tāda jau nav) un noslēgtu galvojuma līgumu,” stāsta NPC eksperte.
"Viens no studiju un studējošā kredīta nosacījumiem ļauj studiju laikā par kredītu nemaksāt, taču, beidzot studijas, kredīts ir jāatmaksā."
Pēc kredīta un galvojuma līgumu noslēgšanas students kredītu saņem apmēram 3–4 nedēļu laikā. Studiju kredītu semestra sākumā banka pārskaita tieši mācību iestādes kontā, bet studējošā kredītu līdz pat 120 latiem mēnesī (izņemot jūliju un augustu) – studenta kontā.
Šogad tiesības piešķirt studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu saņēmusi AS „Swedbank”.
Piemēram, 2008. gadā studiju kredīta maksimālais apjoms vienam studentam, kurš apgūst bakalaura pilna laika studiju programmu uzņēmējdarbības un administrēšanas jomā, noteikts – 1580 lati, vienam maģistrantūras studentam tajā pašā specialitātē – 2366 lati un vienam doktorantūras studentam tajā pašā specialitātē – 4722 lati. Visaugstākās maksimālās studiju kredīta summas noteiktas medicīnas nozarēs. Piemēram, zobārstniecības mācību programmas apguvei maksimālā kredīta summa bakalauriem var sasniegt 6166 latus, maģistrantiem – 9170 latus, bet doktorantiem – 18332 latus. Sīkāku informāciju par studiju kredītu maksimālo summu dažādās mācību programmās var atrast Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda mājaslapā www.sf.gov.lv.
Bez valsts galvojuma
Tā kā studiju un studējošā kredīts ar valsts galvojumu netiek piešķirts nepilna laika un licencēto programmu studentiem, pieaug pašu studentu privāti noformētie kredīti studijām. Ja students vēlas iegūt privāti ņemto studiju un/vai studējošā kredītu, ir jārīkojas līdzīgi kā gadījumā, lai saņemtu kredītu ar valsts galvojumu. Tiesa, šajā gadījumā galvotājs var būt arī pats students, ja vien viņam ir regulāri un oficiāli ienākumi virs 140 – 200 latiem mēnesī (atkarībā no bankas).
"Studiju un studējošā kredīta ar valsts galvojumu procentu likmes nevar pārsniegt 5% gadā visā kredīta nomaksas laikā. Studiju kredīts visā mācību laikā un 11 mēnešus pēc studiju beigšanas studentam ir bezprocentu kredīts."
Šāds studiju kredīts sedz visu (100%) mācību maksas summu līdz pat 16000 latiem. Savukārt studējošā kredītu ik mēnesi iespējams saņemt līdz pat 150 latiem mēnesī. Pēc banku mājaslapās pieejamās informācijas kredītus studentiem bez valsts galvojuma Latvijā piedāvā AS „Nordea banka”, AS „Swedbank”, AS „SEB banka”, AS „Parex banka” un AS „Latvijas Krājbanka” (vairāk informācijas – www.swedbanka.lv, www.lkb.lv, www.parex.lv, www.nordea.lv, www.seb.lv, www.kreditiem.lv). Komercbankas studentiem papildus piedāvā arī tādus pakalpojumus kā studentu iespēju kredīts un studentu kredītlīnija.
Tomēr pirms jebkāda kredīta līguma slēgšanas NPC iesaka pievērst uzmanību:
- Kredītdevēja reputācijai (vai tā ir stabila un uzticama finanšu iestāde).
- Konkrētajam kredīta piedāvājumam – rūpīgi izpētiet, vai izprotat visus kredīta nosacījumus un līgumā noteiktās saistības. Noskaidrojiet pie kredīta speciālista visus neskaidros jautājumus, pat ja tie šķiet nenozīmīgi. Kredīta speciālista pienākums ir atbildēt un izskaidrot visas neskaidrības.
- Salīdziniet kredīta piedāvājumu ar citu kredītdevēju piedāvājumiem (īpašu uzmanību pievēršot procentu likmju veidošanas principam, kā arī soda procentiem, kas paredzēti par atmaksas grafika neievērošanu). Atcerieties – salīdziniet tikai vienādos kritērijus!
Studiju un studējošā kredītu procentu likmes
N. Konovalova uzsver, ka studiju un studējošā kredīta ar valsts galvojumu procentu likmes nevar pārsniegt 5% gadā visā kredīta nomaksas laikā. Turklāt studiju kredīts visā mācību laikā (ieskaitot akadēmisko atvaļinājumu) un 11 mēnešus pēc studiju beigšanas studentam ir bezprocentu kredīts (0%). Tas nozīmē, ka mācību laikā procenti nav jāmaksā, bet 12.mēnesī pēc mācību iestādes beigšanas būs jāsamaksā bankas izsoles likme.
Studējošā kredīta procentu likme arī ir bankas izsoles likme. Ja šī likme ir mazāka par 5% gadā, tad students maksā kredīta procentus saskaņā ar bankas izsoles likmi. Gadījumā, ja studentu kreditējošās bankas izsoles likme pārsniedz 5% gadā, students maksā kredīta procentus 5% apmērā gadā.
Savukārt, ņemot studiju vai studējošā kredītu bez valsts galvojuma, jārēķinās, ka procentu likmes šiem kredītiem var būt augstākas nekā kredītiem ar valsts galvojumu.
Kredīts studijām ārzemēs
„Studentiem ir iespēja saņemt kredītu ar valsts galvojumu arī studijām ārzemēs. Šādā gadījumā kredīta kopējais apmērs vienam studentam nepārsniedz 15 000 latu vienas mācību programmas apguvei, bet vairāku programmu apguvei (kopā) – ne vairāk kā 20 000 latu,” norāda NPC eksperte. Studentiem, kuri vēlas saņemt kredītu studijām ārzemēs, jāiesniedz dokumenti (dokumentu uzskaitījums publicēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju fonda mājaslapā www.sf.gov.lv) IZM Studiju fondā Rīgā, Merķeļa ielā 11, 509 kabinetā.
Aizdevumu atmaksāšana
Studentu kredītu ar valsts galvojumu atmaksas kārtība var atšķirties. „Studiju un studējošā kredīts jāatmaksā 5 gadu laikā, ja šo kredītu kopējā summa nepārsniedz 1000 latu. Šajā gadījumā katru gadu tiek atmaksāta 1/5 daļa no kopējās kredīta summas. Ja abu kredītu (studiju un studējošo) summa pārsniedz 1000 latus, tad tā jāatmaksā 10 gadu laikā. Šajā gadījumā katru gadu tiek atmaksāta 1/10 daļa kredīta summas,” stāsta RSEBAA docente N.Konovalova.
Ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksāšanas laikā piedzimst bērni, pēc augstskolas beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles).
Dzīvē mēdz gadīties dažādi, un kredīta ņēmējs var mirt vai kļūt par pirmās vai otrās grupas invalīdu. Tādā gadījumā gan studiju, gan studējošo kredīta pamatsumma, kredīta procenti, kā arī līgumsods tiek dzēsti.
Savukārt kredīta atmaksāšanas termiņu var pagarināt, ja students ir obligātajā militārajā dienestā, ja students ir grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā, ja students ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku, ja students turpina studijas bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, maģistrantūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā (www.sf.gov.lv). Pirms tiek ņemts kāds no studentu kredītiem bez valsts galvojuma, NPC pirms kredīta līguma parakstīšanas iesaka noskaidrot, vai un kādos gadījumos ir iespējams dzēst kredītu vai pagarināt tā atmaksas termiņu.
"Ir iespējama kredīta ar valsts galvojumu dzēšana, ja kredīta ņēmējs atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbinieku valsts vai pašvaldības institūcijā MK attiecīgajam gadam apstiprinātajās profesijās."
Savukārt, ja kredīta ņēmējs laikā nav veicis regulārus kredīta pamatsummas un procentu maksājumus un neatmaksā kredītu, banka saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem vēršas pie kredīta galvotāja. Bet, ja arī galvotājs neatmaksā kredītu, banka var vēsties tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar tiesas lēmumu tiesas izpildītāji, lai piedzītu kredītu, vēršas pret studenta un viņa galvotāja mantu.
Jāatceras, ka, pildot savas kredītsaistības, ir jābūt ļoti disciplinētam, jo no tā ir atkarīga kredītvēsture. Savukārt laba kredītvēsture ļauj nākotnē saņemt izdevīgākus kredīta nosacījumus. Bet, ja kādu iemelsu dēļ nav iespējams segt kredītsaistības, NPC rekomendācija ir nekavējoties, tiklīdz radušās naudas grūtības, vērsties pie kredīta devēja un vienoties par risinājumu.
Izvēloties kredītu un nākotnes profesiju, studentiem jāņem vērā arī tas, ka ir iespējama kredīta ar valsts galvojumu dzēšana, ja kredīta ņēmējs atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbinieku valsts vai pašvaldības institūcijā Ministru kabineta (MK) attiecīgajam gadam apstiprinātajās profesijās (par MK apstiprinātajām profesijām vairāk – www.sf.gov.lv).
