Lukašenko kompromisi un manevri
Var piekrist Latvijas Ārlietu ministrijai, kas, pamatojoties uz novērotāju secinājumiem, uzskata, ka salīdzinājumā ar 2004. un 2006.gadā Baltkrievijā īstenotajām vēlēšanām šogad parlamenta vēlēšanu norisē bija vērojami uzlabojumi. Baltkrievijas varas iestāžu spertie soļi, atbrīvojot no apcietinājuma politiski ieslodzītos, reģistrējot opozīcijas deputātu kandidātus dalībai vēlēšanās un nodrošinot plašu starptautisko vēlēšanu novērotāju klātbūtni 28. septembrī Baltkrievijā notikušajās parlamenta vēlēšanās, bija progresīvi un nepieciešami, lai mazinātu autoritārismu. Baltkrievijas politiku šoreiz vairāk ietekmēja starptautiskie notikumi. Pirms vēlēšanām Rietumi, kuru attiecības ar Krieviju Gruzijas kara dēļ vēl vairāk atsalušas, ļāvuši A.Lukašenko noprast, ka būtu gatavi mainīt līdzšinējo attieksmi pret Minsku. Tas lika A.Lukašenko veikt iekšpolitiskas izmaiņas. Pieņemot darbā britu sabiedrisko attiecību speciālistus, Baltkrievijas prezidents cer jau tuvākajā nākotnē uzlabot attiecības ar ES un ASV. Rietumi Baltkrievijai ir vajadzīgi tādēļ, lai mazinātu politiski ekonomisko atkarību no Krievijas. Vienlaicīgi A.Lukašenko cer izmantot Rietumu labvēlību, lai būtu izdevīgākas sarunu pozīcijas ar Krieviju.
Rietumu vilšanās un nožēla
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju misija paziņoja, ka svētdien notikušās Baltkrievijas parlamenta vēlēšanas, kurās neviens opozīcijas kandidāts neieguva mandātu, nav atbildušas Rietumu standartiem. EDSO, kas uz vēlēšanām bija nosūtījusi 450 novērotāju, pavēstīja, ka tai nodoto balsu skaitīšanas posmā bija liegta pieeja vairāk nekā trešdaļā balsošanas iecirkņu un tā citviet novērojusi "vairākus apzinātus rezultātu viltošanas gadījumus". "Tas kompromitē šī vēlēšanu procesa fundamentālā elementa caurredzamību," teikts EDSO paziņojumā.
"Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, parlamentārās vēlēšanas Baltkrievijā nav atbildušas EDSO prasībām," teikts organizācijas izplatītajā paziņojumā. "Balsošana kopumā notika labi, taču balsu skaitīšanas laikā process ievērojami pasliktinājās." EDSO izteica nožēlu, ka Baltkrievija nav spējusi uzlabot savus demokrātijas rādītājus.
"Attiecību uzlabošana ar Baltkrieviju varētu nodrošināt rietumiem spēku līdzsvaru pret Krieviju."
"Diemžēl atkārtotie signāli par labo gribu nebija patiesi," paziņoja EDSO Baltkrievijas misijas īpašā koordinatore Anna-Marija Lizina. "Sekojoši – Baltkrievijā nav materializējies mūsu cerētais demokrātiskās attīstības progress."
Arī ASV reakcija bija līdzīga. "Savienotās Valstis ir vīlušās, jo 28.septembra parlamenta vēlēšanas Baltkrievijā ievērojami atpalika no starptautiskajiem standartiem un Baltkrievijas valdība nav turējusi solījumus [nodrošināt] caurskatāmu balsu skaitīšanu," teikts Valsts departamenta pārstāvja Šona Makormaka paziņojumā. Vienlaikus viņš aicina Minsku pildīt savas starptautiskās saistības un sarīkot patiesi demokrātiskas vēlēšanas, kā arī ievērot cilvēktiesības. "Šādi soļi nepieciešami, lai nopietni uzlabotu attiecības starp Savienotajām Valstīm un Baltkrieviju," norāda Makormaks.
Krievijas faktors un “reālpolitika”
Pēc Rietumu reakcijas, protams, sekoja paziņojums, ka Krievija ir neapmierināta ar rietumu novērotāju slēdzieniem par Baltkrievijas vēlēšanām. Krievijas Ārlietu ministrija pauda vilšanos par novērotāju slēdzieniem. "EDSO slēdziens var izraisīt tikai vilšanos. Mēs Maskavā uzskatām, ka vēlēšanas bija pilsoniskas atbildības izpausme un parādīja baltkrievu tautas interesi par stabilitātes turpināšanos," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Rietumu un Krievijas pretrunu objekts nav Baltkrievijas vēlēšanas. Krievija Baltkrieviju uzskata par savu “ietekmes sfēru” un tāpēc arī ir sensitīva par potenciālo attiecību uzlabošanos starp Baltkrieviju un Rietumiem. Skaidrs, ka A.Lukašenko nespēj un negrib nodrošināt Rietumu demokrātijas standartus Baltkrievijā, jo tas ilgtermiņā var apdraudēt viņa drošību. Šajā situācijā Rietumiem un arī Latvijai ir divas iespējas: saglabāt stingrus demokrātijas kritērijus kā pamatprincipus attiecībās ar Baltkrieviju vai arī izmantot H. Kisindžera definēto “reālpolitiku”, lai nodrošinātu Rietumu spēku līdzsvaru pret Krieviju.
Pēc Krievijas agresijas Gruzijā stratēģiski izdevīgāk būtu ieņemt otro pozīciju. Lai gan Baltkrievijā notikušās parlamenta vēlēšanas nebija demokrātiskas, Rietumu un Baltkrievijas dialogs un sadarbība ir nepieciešama. Šādu pozīciju ir paudusi Lietuvas Ārlietu ministrija: "Lietuva uzskata, ka ES un Baltkrievijas dialogs ir vajadzīgs jebkurā gadījumā. To nosaka objektīvas kaimiņattiecību vajadzības, bet īpaši situācija, kas izveidojusies Dienvidkaukāzā un izraisa nopietnas bažas par drošību un stabilitāti Austrumeiropā ilgākā laikā."
