Obama un Makeins: nauda vai sievietes
ASV, valdot finanšu krīzei un pieaugot pesimismam par ekonomikas nākotni, demokrātu kandidāta uz ASV prezidenta amatu Baraka Obamas pārsvars pār savu sāncensi no republikāņu nometnes Džonu Makeinu strauji uzkāpis līdz deviņiem procentpunktiem, liecina jaunākie publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. Laikraksta "Washington Post" un televīzijas kanāla "ABC News" aptauja liecina, ka Obama ir vadībā ar 52%, bet Makeinu atbalsta 43% potenciālo vēlētāju. Pirms divām nedēļām atbalsts viņiem būtībā bija vienāds – par Makeinu bija gatavi balsot 49% respondentu, bet par Obamu – 47% amerikāņu.
Finanšu krīze jeb naudas jautājums ASV ir arguments, kas vēlētājiem liek izvēlēties B. Obamas kandidatūru. Runājot par naudu, pašlaik neapmierināti ir visi vidusslāņa amerikāņi. Tas attiecas gan uz tiem iedzīvotājiem, kuri ņēmuši kredītus un tagad nevar pārdot savus īpašumus, gan sabiedrību kopumā, jo, stabilizējot finanšu institūcijas, valsts izmanto ASV nodokļu maksātāju naudu. Amerikāņiem nav īsti pieņemama valsts iejaukšanās ekonomikā, vēl jo vairāk, ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Obamas izredzes vairo tas, ka tieši republikāņu valdībai ir nācies pieņemt šos nepopulāros lēmumus pretēji savai filozofijai par minimālu valsts iejaukšanos Amerikas ekonomikā. Naudas jautājumā demokrātiem ir objektīvas priekšrocības attiecībā pret republikāņiem.
Tomēr nauda nav vienīgais jautājums ASV vēlēšanu kampaņā. Gan Makeina, gan Obamas nometnes izvērš arvien asāku cīņu par noteiktām mērķauditorijām. Šajā vēlēšanu kampaņā republikāņiem ir labāki panākumi sieviešu auditorijā. Kopš Dž.Makeins par savu līdzbiedru startam novembrī gaidāmajās vēlēšanās izvēlējies Aļaskas gubernatori Sāru Peilinu, viņš izpelnījies ievērojamu atbalstu baltādaino sieviešu vidū un šobrīd šajā vēlētāju kategorijā apsteidz savu sāncensi no demokrātu nometnes. Laikraksta "Washington Post" un televīzijas kanāla "ABC News" aptauja liecina, ka Makeina popularitātes kāpums kopš republikāņu partijas nacionālā konventa galvenokārt skaidrojams ar viņa atbalstītāju skaita pieaugumu balto sieviešu vidū.
"Amerikāņiem nav īsti pieņemama valsts iejaukšanās ekonomikā, vēl jo vairāk, ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda."
Obama, kas asajā priekšvēlēšanu cīņā ar nelielu balsu pārsvaru pārspēja savu sāncensi no demokrātu nometnes Hilariju Klintoni, joprojām liek izjust daudziem viņas atbalstītājiem aizvainojumu un rūgtumu. Daudzus no viņiem vēl vairāk aizkaitināja Obamas atteikšanās bijušo pirmo lēdiju izvēlēties par kandidātu uz viceprezidenta amatu, viņas vietā priekšroku dodot senatoram Džozefam Baidenam. Taču tieši spēja piesaistīt Klintones atbalstītājus var izrādīties būtiskākais faktors Obamas izredzēm kļūt par pirmo melnādaino ASV prezidentu.
Obama un Makeins: Kongress un prezidents
Lai gan kopumā ASV Kongress ir piekritis 700 miljardu ASV dolāru vērtā finanšu sektora atbalsta plāna apstiprināšanai, Amerikā tomēr nerimst politiskās debates par lēmuma nepieciešamību un sekām. Demokrātu vadītās ASV Kongresa un republikāņu pārstāvētās Prezidenta administrācijas debates atsaucas arī uz vēlēšanu kampaņu. Šo debašu iznākums tiešā veidā atsauksies uz amerikāņu dzīvi, labklājību un biznesu.
ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke un ASV finanšu ministrs Henrijs Polsons uzskata, ka kavēšanās ar ārkārtas palīdzības plāna apstiprināšanu visu ASV ekonomiku pakļaus ievērojamam riskam. Savukārt Kongress ir piesardzīgs, riskējot piešķirt 700 miljardus dolāru vērtu finansējumu no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Plānotais palīdzības finansējums radītu iespēju ASV valdībai pārpirkt vairākus bezcerīgus hipotekāros kredītus no personām, kuras hipotekārās krīzes laikā saskārās ar grūtībām atmaksāt piesaistītos aizdevumus. Ja palīdzības plāns tiks apstiprināts pilnībā, tā būs lielākā ASV valdības iejaukšanās finanšu tirgū kopš Lielās depresijas. Kongresa pārstāvji uzskata, ka palīdzības plānam vajadzētu ietvert plašākas garantijas un rūpīgāku kontroli, tādējādi aizsargājot nodokļu maksātāju intereses. Savukārt Polsons brīdināja, ka gadījumā, ja Kongress nerīkosies ātri, krīze radīs draudus visām ASV ekonomikas jomām.
Tikmēr Obamas un Makeina starpā pieaug vēlēšanu kampaņas intensitāte un konkurence. Abi kandidāti augustā uz ASV prezidenta amatu kopā savām kampaņām tērējuši vairāk nekā trīs miljonus dolāru. Laikraksts “Washington Post”, atsaucoties uz jaunāko Federālās vēlēšanas komisijas ziņojumu, vēsta, ka abi kandidāti augustā savākuši finansējumu vidēji 3,6 miljoni dolāru dienā. Visvairāk ziedojumus saņēmis Obama, kurš mēneša laikā savācis 65 miljonus dolāru, bet iztērējis vairāk nekā 53 miljonus. Makeins, kurš pretēji Obamam ir pieņēmis publisko finansējumu kampaņai, savācis 47 miljonus dolāru un iztērējis 41 miljonu. Puse abu kandidātu naudas tērēta reklāmām televīzijā, kas mēneša laikā kļuvušas ievērojami negatīvākas un kritizējošākas attiecībā pret konkurentu.
