Šīs krīzes rezultātā ievērojami ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas neuzticas Saeimai. Vara piedzīvo zemāko uzticības līmeni pēdējo gadu laikā. Saskaņā ar SKDS datiem Saeimai pašlaik uzticas tikai 17,1% iedzīvotāju, savukārt “vidējam statistiskajam iedzīvotājam” vispār ir grūti pamanīt un novērtēt, ko dara parlaments. Parlamenta tēls sabiedrībā ir atkarīgs tieši no partijām. No visām Latvijas institūcijām politiskās partijas ir tās, kurām sabiedrība uzticas vismazāk. Tikai 7% iedzīvotāju tām uzticas, turpretim 75% neuzticas nemaz. Pat tik ļoti kritizētajām Latvijas tiesām un policijai ir labāki rādītāji. Šiem rādītājiem ir tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku un labklājību. Tā, piemēram, ārvalstu eksperti, kas iesaistījušies Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādē, joprojām norāda uz nepietiekamo Latvijas sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, kas mazina arī investoru interesi par Latviju. Kādi ir krīzes cēloņi?
Ideoloģijas devalvācija un “kabatas” partijas
Partiju ideoloģiskā orientācija un dalījums kreisajos un labējos politiskajos spēkos ir atkarīgi no tā, cik liela valsts loma ir paredzēta galvenajos ekonomiskajos procesos un nacionālās politikas jautājumos. Jo lielāka loma partiju programmās tiek atvēlēta valstij un valsts varas institūcijām, jo precīzāka atbilstība kreisajam spektra spārnam. Savukārt lielāka uzmanība indivīdiem, to organizācijām, uzņēmējiem un kapitālam liecina par piederību labējā spektra spārnam. Šie kritēriji attiecas uz ekonomiku un sociālo politiku. Ideoloģija partijai nozīmē iespēju piedāvāt konkrētas idejas savas politikas īstenošanā.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas politiķi savā veidā ir devalvējuši ideoloģiju nozīmi un līdz ar to partiju starpā nav ideju piedāvājumu un konkurences. Šo procesu noteikti ir sekmējusi korupcija un partiju finansiālā atkarība privatizācijas procesā. Lūk, ilustratīvs piemērs:
Kāda uzņēmēja liecības (saistībā ar V.Birkava valdības zemkopības ministru Jāni Kinnu [1993.1994], LZS): “Tā kā Lembergs bija ļoti labi pazīstams ar Kinnu, Kinna ļoti ātri deva piekrišanu Ventspils ostas rūpnīcai ieiet ar mantisko ieguldījumu jaundibināmajā akciju sabiedrībā Ventamonjaks. (..) Uz manu jautājumu, kā atlīdzināsim Kinnam, Lembergs atbildēja, ka tad, kad būs vēlēšanas, tad arī atbalstīsim partiju, kurā būs Kinna, ar 100 000 ASV dolāru. (..)” (Diena, 08.08.2008.)
"Latvijas sabiedrības konservatīvie uzskati, kā arī labējo partiju privatizācijas laikā devalvētās liberālisma vērtības neveicina inovāciju un uz zināšanām balstītu ekonomiku."
Šī liecība atklāj, ka patiesībā sponsoriem svarīgi ir atsevišķi indivīdi, lai kādā (krievu, latviešu, liberālā, sociālistiskā) partijā tie arī neatrastos. Latvijas politiskajā sistēmā partijas ir izveidotas nevis pēc ideoloģiskiem principiem, bet pēc personāliju ietekmes, kas vēlētājiem piedāvā pilnīgu visu vienlaicīgi (Amerikas algu, zviedru labklājību un Latvijas darbu). Līdz ar to sacenšas nevis idejas un piedāvājumi, bet tikai personālijas ar savām pseido-programmām un reklāmu kampaņām Partijas dibināšanai nepieciešamais niecīgais biedru skaits (200) Latvijā neveicina demokrātisku konkurenci arī partiju iekšienē. Latviju jau gadiem ilgi raksturo tas, ka politisko partiju biedru skaits ir pārāk mazs, un tāpēc pietrūkst ideju konkurences partijās. Atšķirībā no pārējām ES valstīm šodienas Latvijā partijas biedru skaits vidēji sastāda 0,9% (pēc pašu partiju datiem) no vēlētāju skaita, kamēr ES vidēji šis skaitlis ir 5%.
Labējas politikas deformācija
Atšķirībā no kreisajiem politiskajiem spēkiem labējie iestājas par minimālu valsts lomu ekonomikā. Lai gan kopš neatkarības pie varas ir bijušas tikai labējās partijas, Latvija izceļas Eiropas mērogā ar lielu un arvien pieaugošu valsts lomu ekonomikā. Latvijā valdības sektorā strādā apmēram 14 000 darbinieku, kas ir aptuveni 9% no visu nodarbināto skaita. Šīs rādītājs ir par 3% augstāks nekā Lietuvā un par 4% augstāks nekā Igaunijā, kur pie varas ir bijušas arī kreisās partijas. Latvija pārspēj arī skandināvus valsts lomas uzturēšanā.
Labējās partijas ir tās, kas maksimāli cenšas veicināt uzņēmējdarbību un privāto biznesu, jo par vienu no liberālisma stūrakmeņiem ir uzskatāms individuālisms. Pēc Davosas Pasaules ekonomikas foruma 2008.gada datiem, Latvija atrodas tikai 50.vietā pasaulē Biznesa konkurētspējas indeksā. Latvijas uzņēmēju aptaujas savukārt liecina, ka labējās partijas nebūt nav ieinteresētas uzņēmējdarbības vides veicināšanā. Latvijas uzņēmēji 2008.gadā par problēmām uzskata nodokļu likmes – 71% (2005.gadā – 61%), biežās un neprognozējamās izmaiņas likumdošanā – 59%, dažādas izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras izmantošanu – 49% (2005.gadā – 33%), korupciju valsts sektorā – 34,9% (2005.gadā – 23,3%) un korupcija pašvaldībās – 27,1% (2005.gadā – 20,2%). Par labējas politikas deformāciju var uzskatīt arī atsevišķu tā saukto labējo partiju iniciatīvas veidot jaunas ministrijas un valsts aģentūras, tādējādi radot papildus birokrātiju un valsts lomas palielināšanu.
Liberālisma nozīme Latvijai
Jaunākais tautas attīstības pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vērtību priekšstatos orientācija uz tradicionālām vērtībām – ģimeni, darbu un drošību – joprojām ir spēcīga. Pētījuma respondenti sevis pilnveidošanu un radošumu lielākā mērā saista tikai ar brīvā laika pavadīšanu un izklaidi, nevis ar radošu, iniciatīvas pilnu darbību ekonomikā, kultūrā. Latvijā pagaidām ar samērā lielām aizdomām tiek uzlūkotas tādas rakstura īpašības kā orientācija uz panākumiem, līderība, orientācija uz prasmi nopelnīt naudu.
Sabiedrības vērtību sistēma konkrētā situācijā ļauj prognozēt arī ekonomiskās attīstības raksturu un labklājības līmeni. Latvijas sabiedrības konservatīvie uzskati, kultūra un mentalitāte, kā arī labējo partiju privatizācijas laikā devalvētās liberālisma vērtības neveicina inovāciju un uz zināšanām balstītu ekonomiku. Šādai attīstībai svarīga ir sabiedrības atvērtība pārmaiņām, spēja uzņemties risku, iecietība pret eksperimentiem un neveiksmēm, kas ir neatņemama inovācijas procesa sastāvdaļa. Acīmredzot Latvija šādām liberālisma izpausmēm nav gatava, un līdz ar to nav arī pamata patiesi labējas politikas izredzēm gūt vēlētāju balsis.
