NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
21. augustā, 2008
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Problēma
4
5
4
5

Krievijas tautieši un Latvijas drošība

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No Kremļa puses Krievijas agresija pret Gruziju tika pamatota ar ”rūpēm par saviem pilsoņiem un viņu cilvēktiesībām”. Šāds pamatojums ir uzmanības vērts ne tikai no Hitlera un Staļina laika vēsturiskajām līdzībām, bet arī cieši saistīts ar Latvijas drošību.

Latvijā nav daudz Krievijas pilsoņu – tikai 17 000 saskaņā ar Krievijas vēstniecības datiem valsts prezidenta vēlēšanās 2008.gada maijā. Tomēr Latvijas pieredze liecina, ka Krievija izmanto plašāku sabiedrības grupu – krieviski runājošo kopienu. Tas, ka Krievijas parlaments jau šā gada rudenī plāno pieņemt likumu par Krievijas Federācijas tautiešu apliecībām, liecina par vēlmi panākt ārēji leģitīmi pamatu savām rūpēm par Latvijas krieviem. Gruzijas notikumu kontekstā šādas ”rūpes” ir bīstamas no Latvijas nacionālās drošības viedokļa. 

Krievija: tautieši kā Kremļa advokāti

Krievija labi apzinās cilvēktiesību pieaugošo nozīmi starptautiskajās attiecībās. Arī Gruzijas kara propaganda tiek balstīta ar cilvēktiesību terminoloģiju. Savā veidā reaģējot uz Rietumu pieaugošo kritiku cilvēktiesību jomā, labākā aizsardzība ir izvēlēta uzbrukuma taktika citām valstīm. No šāda viedokļa Krievijai ir izdevīgi radīt un uzturēt mākslīgas pseido problēmas attiecībā uz Baltijas valstīm. Krievijas īstenoto ārēji šķietamo demokrātiju (”rūpes par cilvēktiesībām”) plānots izmantot starptautiski savas ārpolitikas vajadzībām.

Krievijas ārpolitikas kontekstā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tautiešu konsolidācijai. Tautiešu diasporas tiek saistītas ar Krievijas politikas atbalsta nodrošināšanu mītnes zemēs, ietekmi, krievu valodas statusa paaugstināšanu. Kopš 2006.gada notiek ”tautiešu jautājuma” risināšanas centralizācija, tautiešu organizāciju konsolidācija, mērķu precizēšana, ikgadējs budžeta pieaugums atbalsta politikas realizēšanai.

Pastāvošā tendence rāda, ka ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta politikas īstenošana kļūst aizvien intensīvāka un efektīvāka. Krievijas prasības postpadomju valstīm krievu valodas un kultūras tiesību jautājumā atrodas zināmā tiešā korelācijā ar krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvaru attiecīgajā mītnes valstī – jo lielāks ir šis īpatsvars, jo lielākas prasības nodrošināt statusu. No tā netieši iznāk savdabīga pretruna ar nacionālo minoritāšu tiesību pastāvēšanas loģiku – it kā skaitliski lielākas minoritātes pastāvēšanai būtu nepieciešami plašāki pasākumi tās izdzīvošanas nodrošināšanai.

Krievijas ārpolitikas koncepcijā, ko jūlijā ir akceptējis valsts prezidents, ir teikts: ”Krievija par principiāli svarīgu uzdevumu Latvijā un Igaunijā uzskata tautiešu aizsardzību. Stratēģiskais mērķis ir panākt, lai tautieši, nostiprinot savu etnokulturālo savdabību, uzstātos kā autoritatīvs intelektuālais, ekonomiskais un kulturāli garīgais Krievijas partneris starptautiskajā politikā.”

Latvijai jācīnās par krieviem

Latvijas labākā aizsardzība Krievijas tautiešu politikai ir pašu krievu labklājība un integrācija Latvijas un Eiropas politisko vērtību telpā. Protams, Krievijas starptautiskā reputācija pēc Gruzijas agresijas ir ievērojami cietusi, Kremļa autoritārā režīma “rūpes par cilvēktiesībām” ārzemēs ir ironija, tomēr Latvijas gadījumā paļaušanās uz ārvalstu un starptautisko organizāciju atbalstu pret Krievijas tautiešu politiku ir otršķirīga.

Primāra nozīme ir sabiedrības integrācijas politikas efektivitātei. Tā vien šķiet, ka iepriekš par sabiedrības integrāciju politiskā elite bija spiesta interesēties, lai Latviju uzņemtu ES un NATO. Kad tas notika, politiskā uzmanība ir gandrīz pilnībā zudusi. Lai gan formāli darbojas sabiedrības integrācijas lietu ministrs, Latvijai joprojām nav ilgtermiņa politiskās stratēģijas (tāda tiek solīta līdz šī gada oktobrim). Ministrs Oskars Kastēns pēdējo gadu laikā ir ievērojams piecos jautājumos: cīņa medijos ar seksuālajām minoritātēm, preses paziņojumiem par centieniem saukt mājās latviešu viesstrādniekus no Īrijas, mēģinājumiem pakļaut Sabiedrības integrācijas fondu, iekšējā birokrātiskā aparāta nostiprināšanu, kā arī ārlaulības sakaru skandāla polemiku medijos.

"Latvijas labākā aizsardzība pret Krievijas ”tautiešu politiku” ir pašu krievu labklājība un integrācija Latvijas un Eiropas politisko vērtību telpā."

Šāda Latvijas politika ir priekšrocība Krievijas tautiešu politikas realizētājiem. Kamēr nav un nebūs mērķtiecīgas integrācijas politikas, Latvija cīņā par krieviem cieš zaudējumus. Krievija nostiprina savu tēlu, autoritāro vērtību sistēmu, kas Latvijas krieviem stimulē savas piederības sajūtas.  

Latvija ir ieinteresēta eiropeizēt krievu sabiedrību, veicinot un popularizējot Eiropas vērtības. ES pamatvērtību apzināšana ir atvērts process, kurā svarīgi ir iesaistīt dažādas grupas. No integrācijas viedokļa svarīgi popularizēt tādas ES vērtības kā demokrātija, cilvēktiesības, likuma vara pretstatā Krievijas autoritārismam. Tieši liberālo vērtību orientācija, individuālisms, eiropeizācija, jaunu piederības formu veidošana un attīstība mazinās etniskās pretrunas mediju un starpkopienu attiecībās. Latvijai ir svarīgi veicināt nacionālās identitātes transformācijas procesu, lai nākotnē mazinātu ”karojošo nacionālismu” konkurenci, kur Krievijas resursi objektīvi ir lielāki nekā Latvijai. Sabiedrības integrācijas politikas izstrādes procesā ir nepieciešams iesaistīt krievu sabiedrību un tās organizācijas. Galvenie akcenti līdz ar valsts valodas apguvi un naturalizāciju ir arī sociālās un pilsoniskās līdzdalības paplašināšana un komunikācija.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU