Tieslietu ministrs, tiekoties ar ārvalstu tautiešu pārstāvjiem trešdien, 9.jūlijā, atzinis, ka ir svarīgi, lai emigrācijā dzīvojošie Latvijas pilsoņi un to ārvalstīs dzimušie bērni iespēju robežās saglabātu ciešu saikni ar Latviju. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem Gaidis Bērziņš minēja dubultpilsonības pieļaušanu ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem līdz to pilngadības sasniegšanai. Sasniedzot pilngadību, viņiem būtu jāizvēlas, kuru pilsonību vēlas paturēt. Taču, kā informē G.Bērziņa preses sekretāre Inga Saleniece, ministrs šādu iespējamību atbalsta konceptuāli, taču vēl nepieciešama plašāka diskusija gan apvienības TB/LNNK, gan visas koalīcijas partiju vidū par dubultpilsonības pieļaušanu Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs un kam piešķirta kādas citas valsts pilsonība.
Likums novecojis, bet grūti maināms
„Grozījumu veikšana Pilsonības likumā ir ļoti jutīgs jautājums, tāpēc jāgūst visu koalīcijas partneru viennozīmīgs atbalsts. Grozījumi jāizstrādā ļoti pārdomāti un pamatoti, veicot esošās situācijas analīzi un veicamo izmaiņu izvērtējumu,” sarunā ar tautiešiem paudis tieslietu ministrs. Ministrs uzskata, ka, tā kā likums ir jau vairākkārt grozīts, no likumdošanas viedokļa pareizāk būtu izstrādāt jaunu likumu, nevis grozīt pašreizējo. „Pilsonības likums, kurš tika pieņemts neilgi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, ir novecojis. Šajā laikā valstī ir notikušas dinamiskas izmaiņas, tajā skaitā Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti,” šā gada 14.maijā LV.LV pauda G.Bērziņš. Taču, ja „ieviestu dubultpilsonību, nebūtu īsti zināms, cik būs Latvijas pilsoņu un kas tie būs. Tas izvirza vairākus loģiskus jautājumus. Vai mēs esam ieinteresēti iegūt tādu pilsoņu kopumu, kura lielumu un lojalitāti attiecībā pret valsti mēs nezinām? Vai mēs zinām, cik citu valstu pilsoņi turpmāk iegūs Latvijas pilsonību un kuru valstu pilsoņi tie būs? Turklāt jāņem vērā, ka pilsonība rada ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Esmu pārliecināts, ka uz šiem jautājumiem dubultpilsonības atbalstītājiem atbilžu pagaidām nav un diez vai tik drīz būs,”, norādīja ministrs.
Dubultpilsonība – lai nezaudētu pilsoņus
Atzinību par G.Bērziņa viedokli jau paudis Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns, kura vadītā institūcija uztur spēkā iniciatīvu par līdzšinējās likumdošanas izmaiņām dubultpilsonības ieviešanai. Kā jau LV.LV informējis, sekretariāts uzskata, ka tādējādi ārvalstīs strādājošie Latvijas pilsoņi tiks motivēti kaut kad atgriezties dzimtenē, kā arī tiks veicināta Latvijas pilsoņu skaita saglabāšana un palielināšana. Tiekoties ar G.Bērziņu, uz problēmām, kas saistītas ar ārvalstīs dzīvojošo latviešu bērniem, kuriem ir vēlēšanās, bet nav iespēju iegūt Latvijas pilsonību, norādījis arī Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, uzsverot, ka tādējādi tiek zaudēta būtiska Latvijai lojālu pilsoņu daļa.
"Ja ieviestu dubultpilsonību, nebūtu īsti zināms, cik būs Latvijas pilsoņu un kas tie būs."
„Vēl nesen no Tieslietu ministrijas saņēmām atzinumu par Sekretariāta izstrādātajiem grozījumiem Pilsonības likumā, kur tika apšaubīta pieļaujamā dubultpilsonība, norādot, ka „Pilsonības likumā noteiktais dubultpilsonības aizlieguma princips ir saglabājams esošajā apmērā”. Ceru, ka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš šoreiz savu viedokli nemainīs un tas būs konsekvents,” norāda ministrs O.Kastēns, cerot sagaidīt aktīvu rīcību no tieslietu ministra.
Vēlas plašāku dubultpilsonības loku
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta izstrādātā koncepcija Pilsonības likumam nosaka dubultpilsonības piešķiršanu Otrā pasaules kara bēgļiem, izsūtītajiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī pilsonības piešķiršanu bērniem, kuri Latvijas pilsoņiem dzimuši ārvalstīs. Iniciatīva paredz, ka tautieši ārzemēs varēs saņemt Latvijas pilsonību blakus tās valsts pilsonībai, kurā tie dzīvo, bez jebkādiem ierobežojumiem laikā.
Kā līdz šim norādījuši cilvēktiesību eksperti, juridiska nevienlīdzība starp ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu bērniem, diferencējot tos atkarībā no izcelsmes, viņiem kā atsevišķiem tiesību subjektiem rada nopietnas publiski tiesiskas un privāttiesiskas problēmas.
Pagaidām, kā LV.LV informēja I.Saleniece, nav konkretizēts, kad Tieslietu ministrija kā valsts augstākā juridiskā iestāde varētu ķerties pie konkrētu likumdošanas izmaiņu izstrādes.
