Lietuvā piena sektors ieņem galveno vietu Lietuvas lauksaimniecībā un tas dod lielākos ienākumus no lauksaimniecības produktu eksporta.
Lietuvas piena tirgū dominē trīs lielo piena pārstrādātāju uzņēmumu grupas – „Rokiškiu sūris”, „Pieno žvaigždes” un „Žemaitijos pienas” –, nelielu daļu piena pārstrādes nozares segmentā aizņem „Vilkiškiu pienine” un „Kelmes pienine”. Analītiķi uzskata, ka Lietuvas piena pārstrāde ir viena no stiprākajām un stabilākajām pārtikas ražošanas sektorā. Piena produkti pārtikas produktu eksporta sarakstā ieņem pirmo vietu. Eksports aug gadu no gada.
Cena ražotājam krīt, veikalā - ne
Piena iepirkuma cena vienmēr bijusi aktuāla, bet tādas kaislības kā šogad - sen neredzētas. Piena ražotāji runā, ka no 18 neatkarības gadiem tikai trīs mēnešus viņi esot saņēmuši labu cenu par pārdoto pienu un tagadējo iepirkuma cenu lejupslīdi jau sauc par katastrofālu.
Piena iepirkuma cena no šāgada sākuma līdz aprīlim (ieskaitot) kritusies par aptuveni 20 procentiem. Piena pārstrādātāji apgalvo, ka viņi strādājot ar zaudējumiem jau no gada sākuma. Pagājušā gada zelta stundas, kad, kā atzina „Rokiškio pienas” vadītājs Dalis Trumpa, „eksporta tirgus bija vienkārši fantastisks”, jau aizmirstas. „Tāda eksporta tirgus nebija jau 50 gadus. Nopirka visu, ko saražojām,” atminas vadītājs. Lai atmaksātos pārdot produktus vietējā tirgū, viņiem nācies celt produkcijas cenu, bet, neskatoties pat uz to, produkcija, kas pārdota vietējam tirgum, devusi daudz mazāku peļņu kā eksportētā.
"Situācija vairākkārt apspriesta, paziņojumu daudz. Kas reaģēs? Kā reaģēs? Un ko darīs?"
Zemnieki nesaprot: ja piena iepirkuma cena šogad samazinājusies vidēji par 20%, tad arī veikalā piena produktiem vajadzētu cenai sarukt. Lietuvas Statistikas departaments ziņo, ka piena (ar tauku procentu 2,5) 1 kilograma iepakojuma cena aprīlī esot bijusi - 2,32 liti, martā - 2,34 liti un februārī -2,37 liti. Nekādu cenas krišanos te gan nevar saskatīt, un daudzu piena produktu cena tomēr nemainās, vai arī ir sarukusi par visai maziem centiem. Pēc Lauksaimniecības ministrijas ziņām vidējā piena iepirkuma cena Lietuvā šāgada aprīlī bija par 10,7 procentiem zemāka kā šā gada martā. Piena iepirkuma vidējā cena aprīlī bija 901,3 liti (182 lati) tonnā. Tā ir vidējā cena, bet daudzi zemnieki, īpaši mazo ganāmpulku īpašnieki, saņem pat mazāk - 550 litus (111 latus) tonnā.
Gada sākumā piena pārstrādātāji paziņoja un pēc tam arī uzsāka iepirkuma cenas samazināšanu. Visu šo laiku piena ražotāji nav klusējuši. Situācija apspriesta Lauksaimniecības palātā, Lauksaimniecības ministrijas Piena padomē, Zemnieku savienībā, tajā skaitā arī reģionālajās nodaļās. Paziņojumu daudz. Kas reaģēs? Kā reaģēs? Un ko darīs?
Pagaidām piena ražotāji striktu atbildi nav saņēmuši. Kā saka Skuodas rajona zemnieks: „Tik vien dzirdam - valdība bezspēcīga, tirgus- visvarens.”
ES nauda – lieliska ēsma
Zemnieki ir sašutuši un jautā, kādas intereses aizstāv Lauksaimniecības ministrija, kura tā paklusām aicina zemniekus samierināties ar piena pārstrādātājiem un tirgotājiem. Piena ražotāji savās saimniecībās ieguldījuši lielus līdzekļus – gan savu, gan Eiropas naudu –, pirkuši govis, modernizējuši fermas. Protams, noticēdami politiķiem, kuri apgalvoja, ka piensaimniecībai ir visnotaļ gaiša perspektīva.
Zemnieki saņēmuši lielus kredītus, kuri jāatmaksā, bet ražošana pašlaik nes tikai zaudējumus. Par peļņu nemaz nav ko runāt, jo piena iepirkuma cena kritusies līdz noziedzīgi zemam līmenim. Lietuvas zemnieki ir neizpratnē: piena iepirkuma cena ir gandrīz vai pati zemākā Eiropā, bet piena produkti mūsu veikalos – Eiropas līmenī! Zemnieki, kuru izdevumi piena ražošanai ir tādi paši kā Eiropas zemniekiem, gribētu par savu produkciju saņemt arī Eiropas cenu.
Šilutes rajona kooperatīvās sabiedrības „Lumpēnu Rambīnas” priekšsēdis uzskata, ka zemnieki esot ievilināti,- viņus aicināja izmantot ES atbalstu, bet tagad tie jūtoties kā zivis tīklā. Līgumā ar Nacionālo maksājumu aģentūru esot 20 punkti, par kuru neizpildīšanu draud ar sankcijām un to, ka vajadzēs atdod saņemto atbalstu. Tas nozīmējot tikai vienu – bankrotu. Par iespējamiem bankrotiem runā jau ne viens vien zemnieks.
Tirgotāji pret ražotājiem: dots pret dotu
Zemnieki sašutusi, ka uz viņu rēķina savus zaudējumus grib segt vai mazināt kā pārstrādātāji, tā tirgotāji (izteikta pat ķecerīga doma, ka piena pārstrādātāji it kā atriebjoties par to, ka sodīti par karteļvienošanos piena cenas noteikšanā pagājušajā gadā). Lielo tirdzniecības tīklu patvaļa vispār netiekot regulēta, bet ES valstīs attiecības starp zemnieku, pārstrādātāju un tirgotāju esot pavisam citādākas.
Savukārt tirgotāji uzskata, ka uzcenojuma regulēšana būtu nepieļaujama. Lietuvas Tirdzniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Marius Busils šā gada 26. maija avīzē „Respublika” ironizē: „Ja mēs atgrieztos pie uzcenojumu kontroles, nākamais solis tad būs pilnīga tirgus kontrole? Varbūt norādīs arī, ar kādām precēm tirgoties, ar kādiem piegādātājiem sadarboties?”
"Zemnieki jūtas ievilināti – viņus aicināja izmantot ES atbalstu, bet tagad tie ir kā zivis tīklā. Par iespējamiem bankrotiem runā ne viens vien."
Mūžīgie jautājumi: kas vainīgs un ko darīt? Vainīgais tā kā būtu atrasts – pasaules tirgus. Atliek atbildēt uz otro jautājumu.
Zemnieki dažviet draudējuši izliet pienu zemē. Nez vai tas būtu prāta darbs, jo dabas sargātāji sodīs par vides piesārņošanu. Runājuši arī par cita veida protesta akcijām, un jūnija beigās viena notiks.
Zemnieki savos rakstos un paziņojumos valdībai un Lauksaimniecības ministrijai izteikuši prasības, kuru īstenošana spētu mainīt situāciju piena sektorā. Prasību saraksts pagarš. Viena no tām – radīt labvēlīgus apstākļus piena pārstrādes kooperācijas, lai varētu izveidot savu – kooperatīvo pārstrādes uzņēmumu. Lietuvā ir ne mazums piena ražošanas kooperatīvo sabiedrību, un pēdējo mēnešu notikumi šīm sabiedrībām piesaistīs vēl vairāk zemnieku. Lietuvas zemnieki draud pārdot pienu citās valstīs – jau notikušas sarunas ar poļiem, bet tie, redzot situāciju Lietuvā, tagad solot cenu tikai nedaudz augstāku.
Ministre sprukās, bet vezums nekust
Pēdējā Piena padomes sēdē AS „Pieno žvaigždes” valdes priekšsēdis Juļus Kvaracejs piena ražotājus mierinājis, ka pasaules tirgos piena produktu cenas lejupslīde esot apstājusies. Ja šāda tendence turpināšoties, situācija Lietuvas piena tirgū pēc pāris mēnešiem uzlabošoties un piena pārstrādes uzņēmumi vairs nestrādāšot ar zaudējumiem. AS „Rokiškio sūris” direktors D. Trumpa nebija tik optimistiski noskaņots, bet arī izteica cerību par tirgus stabilizēšanos. Vien piebildis, ka no jūnija „Rokiškio sūris” piena iepirkuma cenu nemazināšot, pirmo reizi pēc diviem cenas samazināšanas mēnešiem.
Piena ražotāju asociācijas priekšsēdis Jons Viļonis šiem mierinājuma vārdiem atbildējis ar draudiem, ka pienu vienkārši izliešot un sākšot streiku. Lauksaimniecības palātas priekšsēdis Broņus Markausks konstatējis, ka jau tagad daļa zemnieku plāno atteikties no piena ražošanas, pievērsties graudkopībai vai vispār aiziet no lauksaimniecības.
Padomes sēdes noslēgumā lauksaimniecības ministre Kazimira Prunskiene ziņojusi, ka Lietuva lūgusi Briselei atjaunot eksporta subsīdijas piena produktiem, motivējot to ar piena iepirkuma cenas samazināšanos un ražošanas izmaksu augšanu. „Šo mūsu prasību atbalstīja tikai Latvija, Poliju vairāk interesē pienu kvotu palielināšana,” viņa teica. Ministre uzsvērusi, ka jautājums par piena produktu eksporta subsīdijām ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tikšot iesniegts atkārtoti.
Ministre izteikusi pārliecību, ka Lietuva ir un būs piena ražošanas zeme. Grūti būšot vēl kādus divus mēnešus, pēc tam piena cenām vajadzētu augt. Ministre piena ražotājus aicināja nepamatoti neprasīt Lauksaimniecības ministrijai risināt ražotāju problēmas, bet gan pašiem meklēt iespēju samazināt piena pašizmaksu un taupīt.
K. Prunskiene informējusi, ka izvirzīts priekšlikums par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu līdz 5% piena produkcijai, aptverot visu piena un piena ražošanas un tirdzniecības ķēdi. Lietuvā jau ir 5% PVN svaigai dzesētai gaļai un zivīm, no 2009. gada nodoklis tiks samazināts arī dārzeņiem (Finanšu ministrija un analītiķi ir pret, bet... Lietuvā rudenī ir parlamenta vēlēšanas).
Lietuvas Agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības informācijas un uzņēmējdarbības centram uzdots vērot piena tirgu un ik nedēļu, līdz stabilizēsies situācija, vākt jaunāko informāciju par izejvielu un produkcijas cenas izmaiņām un prognozēt piena tirgus tendences. Institūtam jāveic arī piena ražošanas izmaksu analīze, it īpaši pievēršot uzmanību faktoriem, kas sadārdzina piena ražošanu.
