Nederīga ceļošanai ārpus Latvijas
Pases ar ielīmētu fotogrāfiju Latvijā izdeva līdz 2002.gada 30.jūnijam (ieskaitot). Tajās nebija elektroniski nolasāmas joslas, turklāt bija ielīmēta fotokartiņa, kuru profesionālos apstākļos ir iespējams pārlīmēt.
Sakarā ar stingrāku drošības noteikumu ieviešanu personu apliecinošiem dokumentiem pasaulē, šie dokumenti atzīti par pārāk nedrošiem. Pēc 1.jūlija šķērsot robežu ar tiem būs liegts. Tādēļ tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir vecā parauga pases un viņi vēlas ceļot, tās ir jānomaina. Uz pilsoņiem, kuriem ir pases, kas izsniegtas pēc 2002.gada 1.jūlija, un nepilsoņiem, neatkarīgi no tā, kad pase bijusi izsniegta, šī norma neattiecas.
Teorētiski Eiropas iekšienē tagad var ceļot, neizņemot pasi no kabatas, taču robežsargi iesaka neriskēt. Informācija par to, ka vecās pases nav derīgas, ir zināma arī citās valstīs. Lai arī kontrole vairs nepastāv, jebkurā brīdī pasi var pajautāt.
Ja vēlaties ceļot – nomainiet!
Vecā parauga pases iespējams nomainīt, vēršoties tuvākajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļā. Savukārt tiem, kas dzīvo vai strādā ārvalstīs un Latvijā plāno atgriezties tikai pēc 1.jūlija, jāinteresējas vēstniecībās.
Ja persona nevēlas ceļot, vecā parauga pilsoņa pase nav jāmaina, jo Latvijā tā būs derīga līdz pases derīguma termiņa beigām. Tāpat nav jāsteidzas mainīt pasi, ja ceļojums ieplānots vēlāk, piemēram, vasaras beigās, rudenī vai ziemā, - to varēs nomainīt tuvāk ceļojuma laikam. Pase tiek izgatavota no 2 darba dienu līdz 20 dienu ilgā laikā, un tas atkarīgs no nepieciešamības.
Pārējās Latvijas Republikas pilsoņu pases, kas izsniegtas pēc 2002.gada 1.jūlija, kā arī visas nepilsoņu pases neatkarīgi no tā, kad tās izsniegtas, ir derīgas gan ceļošanai, gan dzīvošanai Latvijā līdz to derīguma termiņa beigām, uzsver PMLP.
"Lai šķērsotu robežu, pat tikko piedzimušam mazulim ir nepieciešama sava pase."
Visu veidu Latvijas Republikas pases izsniedz PMLP teritoriālajās nodaļās neatkarīgi no personas deklarētās dzīvesvietas. Papildu informāciju var uzzināt PMLP mājaslapā – http://www.pmlp.gov.lv vai pa bezmaksas informatīvo tālruni 8000 7657.
PMLP atgādina, ka personas pienākums ir saņemt pasi no 15 gadu vecuma. Ja personas rīcībā ir derīga pase, kas izsniegta pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas kā bērna ceļošanas dokuments, un tās derīguma termiņš nav beidzies, tā ir derīga līdz pasē norādītā derīguma termiņa beigām.
Kāpēc veidojas rindas pēc pasēm?
Pašlaik cilvēki pilsoņa pases steidz nomainīt pret jaunajām, un vairākās pasu izsniegšanas vietās, lai noformētu dokumentus, veidojas garas rindas.
Kā portālam LV.LV pastāstīja Diāna Ģērmane, PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, cilvēku pieplūdums ir vērojams tādēļ, ka, tuvojoties vasaras skolēnu brīvlaikam un atvaļinājumu laikam, cilvēki biežāk plāno braucienus uz ārzemēm. Viņi pārbauda pases derīguma termiņu, nereti konstatējot, ka ceļojuma brīdī pase vairs nebūs derīga, tādēļ steidzas mainīt pasi, lai dotos ceļojumā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu.
Pases nāk mainīt pilsoņi, kuriem tās izsniegtas līdz 2002.gada 30.jūnijam. Kā iepriekš minēts, šādas pilsoņu pases, sākot ar šā gada 1.jūliju, nebūs derīgas ceļošanai ne uz vienu valsti, jo tās vairāk neatbilst starptautiskajiem drošības standartiem.
Liels cilvēku pieplūdums vērojams tieši Rīgas nodaļās, jo ar 2007.gada 20.novembri pases var noformēt jebkurā PMLP nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. No aptuveni 32 000 marta mēnesī noformēto pasu aptuveni 16 000 ir noformētas Rīgā un aptuveni 16 000 citur Latvijā.
Lai risinātu problēmu, pasu nodaļās Rīgā ir organizēta iepriekšēja pierakstīšanās pa telefonu, kā arī pakāpeniski tiek ieviesti elektroniskie rindas regulētāji, portāls LV.LV uzzināja PMLP. Tiek apsvērta arī iespēja pagarināt darba laiku nodaļās līdz plkst.19.00 un pasu izgatavošanu organizēt divās maiņās, taču tam nepieciešami papildu līdzekļi.
Labi zināms, ka, lai šķērsotu robežu, pat tikko piedzimušam mazulim ir nepieciešama sava pase. Taču rindās ir grūti gaidīt kopā ar mazuļiem, tādēļ PMLP atgādina, ka bērni līdz 5 gadu vecumam uz nodaļu jāatved tikai vienu reizi – dokumentu noformēšanas reizē vai pases izsniegšanas dienā. Taču pases izsniegšana aizņem daudz mazāk laika nekā dokumentu noformēšana, tādēļ PMLP iesaka mazos bērnus ņemt līdzi pases izsniegšanas dienā.
"PMLP iesaka vērsties ne tikai Rīgas, bet arī citās teritoriālajās pasu nodaļās, kur ir vismazāk klientu, tādēļ arī pakalpojuma saņemšana nav ilgi jāgaida."
Ja persona nolēmusi noformēt pasi bērnam no 5 – 15 gadu vecumā, jāatceras, ka bērns uz Pasu nodaļu obligāti jāatved tieši dokumentu noformēšanas reizē, kad viņu arī nofotografēs pasei. PMLP nodaļās tiek fotografēti klienti, kuri ir vecāki par 5 gadiem, jaunākus bērnus jānofotografē fotosalonā. Turklāt jāatnes arī bērna iepriekšējā pase, ja tāda ir bijusi, vai dzimšanas apliecība, ja pase nav bijusi. Dokumentus var noformēt viens no vecākiem, uzrādot savu pasi.
Tā kā pases tagad var saņemt jebkurā teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, PMLP iesaka vērsties ne tikai Rīgas, bet arī citās teritoriālajās pasu nodaļās, kur ir vismazāk klientu, tādēļ arī pakalpojuma saņemšana nav ilgi jāgaida.
Latvijas Republikas pasu veidi
Visu pasu centralizētu personalizāciju veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Pasu centrs.
Latvijas Republikā pastāv 7 veidu pases:
- pilsoņa pase;
- nepilsoņa pase;
- diplomātiskā pase;
- dienesta pase;
- bezvalstnieka ceļošanas dokuments;
- bēgļa ceļošanas dokuments;
- ceļošanas dokuments personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss.
Tāpat kā līdz šim, dažādu veidu pasēm ir atšķirīga vāciņu krāsa.
Pasu drošības elementi
Būtiskākais jaunievedums, salīdzinot ar līdz šim apgrozībā esošajām Latvijas Republikas pasēm, ir polikarbonāta datu lapa, kurā iestrādāta bezkontakta mikroshēma ar antenu. Vizuālā informācija par pases turētāju dokumenta datu lapā tiek ierakstīta, izmantojot lāzergravēšanas tehniku. Mikroshēmā papildus burtciparu datiem no datu lapas mašīnlasāmās zonas tiek ierakstīts personas sejas digitāls attēls.
Pasēs, kuras tiks izdotas šā gada otrajā pusē, ir plānots ierakstīt arī personas divu pirkstu nospiedumu digitālos attēlus.
Personu apliecinošie dokumenti izstrādāti atbilstoši Eiropas Savienības Padomes regulai Nr. 2252/2004 (2004.gada 13.decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos.
Atbilstība starptautiskajiem standartiem (ICAO dokuments 9303 „Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti”) garantē iespēju veikt pases pārbaudi uz jebkuras valsts robežas visā pasaulē.
Uzziņa
Atskats vēsturē
Pase ( tulkojumā no franču valodas "passport" un itāļu "passo") nozīmē „solis”, „iespēja cauriet”.
Pasu sistēmas dzimtene ir Francija. Ludvigs XIV 1672.gadā aizliedza saviem pavalstniekiem izbraukt no Francijas un ārvalstniekiem iebraukt Francijā bez pasēm.
Krievijas impērijā par pasu sistēmas aizsākumu uzskatāms 1719.gads Pētera I valdīšanas laikā. Eiropas valstīs pasu sistēmas uzdevums bija miera un kārtības nodrošināšana, savukārt Krievijā līdztekus šīm funkcijām pase garantēja arī nodokļu samaksas kontroli, karaklausību un citas valsts regulētās funkcijas.
Krievijas impērijas pasu sistēma Latvijā bija spēkā līdz 1919.gadam. Pases tika izsniegtas personām, kas pārvietojās valstī ārpus patstāvīgās dzīvesvietas.
Latvijas brīvvalsts laikā pasu sistēmu noteica īpaši 1927.gada noteikumi ar vēlākiem grozījumiem, kā arī īpaša Iekšlietu ministrijas instrukcija, kas noteica, ka katram pilsonim, izņemot tos, kas atradās aktīvā karadienestā, savas personas apliecināšanai ir nepieciešama ārzemju vai iekšzemes pase. Pase bija nepieciešama katrai 16 gadu vecumu sasniegušai personai, bērnus līdz 16 gadu vecumam ierakstīja vecāku pasēs. Īpašos gadījumos ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu pasi varēja saņemt pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas.
Pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika ieviesta PSRS pasu sistēma. Tika izdotas divu veidu pases – parastā pase un ārzemju pase ārvalstu ceļojumiem.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas
1991.gadā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu aktuāls kļuva arī pasu jautājums. Sākotnēji tika pieņemts kompromisa lēmums – turpināt izmantot un izsniegt nu jau bijušās PSRS pases un uzsākt jaunu Latvijas personu apliecinošu dokumentu izstrādi.
Pasu izstrādes laiks bija īss, valsts rīcībā šim mērķim bija ierobežots finansējums, tām bija vienkāršs dizains un neliels, tomēr tā laika vispārējam līmenim pietiekams drošības elementu klāsts. Pirmās Latvijas pilsoņu pases tika izsniegtas 1992.gada jūnijā.
Paralēli tam notika darbs pie jaunas nepilsoņu pases izstrādes. Nepilsoņu pasu izsniegšana tika uzsākta 1997.gada 10.aprīlī, bet ar 2000. gada 31.martu tika pārtraukta bijušās PSRS iekšzemes pasu izmantošana.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā
2007.gada 20.novembrī Latvijā sākās dokumentu pieņemšana jaunā parauga pasēm, kuras atbilst Latvijas institūciju, Eiropas Savienības un starptautiskajām drošības prasībām.
To īpašniekiem nākotnē tiks atvieglota robežšķērsošana, izmantojot automātiskās dokumentu pārbaudes sistēmas. Pasu ieviešana ar biometrijas datiem ir viens no priekšnoteikumiem bezvīzu režīmam ar Amerikas Savienotajām Valstīm. ES pilsoņa pasēs ir samazināti riski, kas saistīti ar dokumentu viltošanu, nelegālo migrāciju un ar identitātes zādzībām saistītiem noziegumiem.
Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapa www.pmlp.gov.lv
