NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
20. janvārī, 2008
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Problēma

Jaunsardzes kustība Latvijā

Nav šaubu, ka dzīvojam globālā laikmetā un ka pasaules dziļākās nākotnes cerības saistītas ar jaunatni. Kāda tā būs, atkarīgs no mums pašiem, ģimenes, skolas, pārējās sabiedrības, jo cilvēks nepiedzimst nedz par pilsoni, nedz patriotu, par tādu tas jāveido, tāpat kā jāveido ideāli, vērtības, attieksme un aktīva līdzdalība.

Morāla, nevis ekonomiska globalizācija

Pilsoņu, savas valsts patriotu, audzināšana ir vissvarīgākais izglītības uzdevums demokrātiskā valstī, taču, manuprāt, par patriotisko audzināšanu skolās daudz runā, bet maz dara. Protams, ir skolas, kur gadiem rūpīgi kopj patriotiskās audzināšanas tradīcijas un kur strādā aizrautīgi Jaunsardzes vadītāji, un tas ir patīkams izņēmums.

Tāpat ne mazāk nozīmīgs audzināšanā ir ģimenes pozitīvais piemērs un tradīcijas, kas veido drošu pamatu bērnu vispārējai vērtību orientācijai.

Tagad, kad mūsu valstī obligāto militāro dienestu nomainījis profesionālais dienests, sabiedrības uzskati par mūsu bruņotajiem spēkiem ir ievērojami mainījušies. Patriotiskā audzināšana un vīrišķīgu tradīciju iedibināšana ir vīriešu pienākums, tādēļ Aizsardzības ministrija (AM) par vienu no saviem uzdevumiem uzskata jauniešu patriotisko audzināšanu un pilsoniskās apziņas veidošanu. Tas notiek saskaņā ar 1999. gada 2. februārī Ministru kabineta akceptēto koncepciju "Jaunatnes izglītība valsts aizsardzības jomā".

AM uzskata, ka arī mūsdienu jaunieši vēlas gādāt par valsts drošību un mūsu pienākums ir dot viņiem šo iespēju.

 

Atskats vēsturē

Vēstures avoti liecina, ka 1919. gadā tiek nodibināta Latvijas Aizsargu organizācija, kuras uzdevums ir palīdzēt valsts drošības iestādēm uzturēt valstī mieru, drošību un kārtību.

Aizsargu organizācija tai laikā bija diezgan ievērojams spēks, kas skaitliski pārsniedza pat regulārās armijas sastāvu, un tās paspārnē veidojās un darbojās arī patriotiski pārliecinātu jauniešu kustība. 1940. gada 1. janvārī Latvijas Aizsargu organizācijā bija 31766 aizsargi, 14810 aizsardzes un 14000 jaunsargu.

Līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 23. augustā tika pieņemts likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. 1992. gadā tika izveidota Zemessardzes jaunatnes organizācija – Jaunsardze.

Visā Latvijā Zemessardzes brigādēs un bataljonos darbojās Jaunsardzes kustība, to vadīja zemessargi – instruktori. Jaunsargi mācījās valsts vēsturi, ģeogrāfiju, militārās un tehniskās pamatzināšanas. Padziļinātu jaunsargu apmācību programmu varēja apgūt Jaunaglonas, Apes un Aizkraukles arodvidusskolās un Kazdangas tehnikumā.

Līdztekus Jaunsardzei no 1997. gada AM pakļautībā darbojās vairākas mācību iestādes, kurās jaunieši apguva valsts aizsardzību. Tā kā mācību programmas saturiski dublējās un 2004. gada 29. martā Latvija pievienojās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai NATO, kas prasīja reorganizēt jauniešu organizācijas militārās vienības pakļautībā, 2003. gada nogalē abas struktūrvienības tika apvienotas un izveidots Jaunsardzes centrs, kas sadarbojas ar mācību iestādēm visā Latvijā un vienlaikus arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).

 

Nāc, skaties, mēģini!

Jaunsardze ir AM organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzībā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšana. Vienlaikus Jaunsardzes uzdevums ir ieinteresēt jauniešus par militāro dienestu, tādējādi paplašinot motivēta profesionālā dienesta personālsastāva atlases iespējas.

Beidzot vecākās grupas apmācības, jaunsargs var kļūt par instruktora palīgu vai instruktoru. Tāpat ir iespēja dienēt profesionālajā armijā un studēt militārajās specialitātēs Latvijā un ārvalstīs. Jaunsardzē iegūtās zināšanas šeit ir priekšrocība.

Jaunsardzes darbība tiek organizēta 4 novados – Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, kā arī Rīgas pilsētā un rajonā. Pašlaik Jaunsardzē iesaistījušies 6530 jaunsargi.

Jaunsardze ir tāda pati interešu izglītības forma kā sporta nodarbības vai mākslinieciskā pašdarbība, tādēļ potenciālajiem kandidātiem, iestājoties organizācijā, nekādas īpašās prasības netiek izvirzītas. Par jaunsargu var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kurš pārvalda Latvijas Republikas valsts valodu.

Jaunsardzē jaunieši iestājas brīvprātīgi, ar vecāku vai aizbildņu rakstisku piekrišanu no 12 gadu vecuma. Kandidātam tiek noteikts pārbaudes laiks - 3 mēneši. Pēc sekmīgi izturēta pārbaudes laika jaunsarga kandidāts svinīgos apstākļos sola „nežēlot savus spēkus un prātu labākas dzīves veidošanai” savas dzimtās zemes un Latvijas tautas labā. Pēc solījuma pieņemšanas kandidāts tiek uzņemts jaunsargos un iegūst speciālu apliecību.

 

Simbolika un svinīgais solījums

Jaunsardzes simbolikas skices veidojuši Zemessardzes 43. (Saldus) bataljona jaunsargi 2001. gadā. Visā Jaunsardzes atribūtikā ir attēlots Jaunsardzes simbols – Jaunsargu vairogs. Tā fonu veido Latvijas karoga sarkanā krāsa. “S” simbolizē zalkša zīmi, kas senlatviešu mitoloģijā ir karavīru un bērnu aizstāvis. Savukārt stilizētais “J” simbolizē seno kuršu nazi- dunci. Saliekot abus kopā, veidojas JS, kas ir saīsinājums vārdam “Jaunsargs”.

Jaunsardzei ir savs karogs, un katram novadam ir savs standarts. Jaunsardzes karoga augstuma un platuma izmēri ir 1,10 m X 1,70 m. Karoga labās puses vidū uz tumši zaļa fona attēlota NBS simbols “Saulīte”. Puslokā ap šo simbolu ir uzraksts: “Latvijas Republikas Jaunsardze”. Karoga kreisās puses vidū uz gaiša (krēmkrāsas) fona izšūta Jaunsardzes emblēma. Zem tās – Jaunsardzes devīze ”Augsim Latvijai”.

Karogu izgatavojusi karogu šuvēja Ausma Apše. Tā izstrādei un izgatavošanai naudu ziedojis sabiedriskā fonda “Austrālijas latviešu palīdzība Jaunsardzei” pārstāvis Antons Rudka (Austrālija).

 

Es, Latvijas Republikas
jaunsargs, svinīgi apsolos nežēlot savus
spēkus un prātu labākas dzīves
veidošanai manas dzimtās zemes un
Latvijas tautas labā. Apsolos pēc
labākās sirdsapziņas veikt jaunsarga pienākumus.

 

Jaunsardzes centrs

Jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jautājumos organizē un nodrošina AM Jaunsardzes centrs, kas ir AM pakļautības organizācija.

Jaunsargu teorētiskā apmācība notiek skolās, ar kurām Jaunsardzes centrs slēdz sadarbības līgumus. Pašlaik Jaunsardze sadarbojas ar 70 skolām visā Latvijā, bet jaunsargu praktiskās nodarbības notiek NBS vienībās. Mācību procesu vada profesionāli apmācīti Jaunsardzes pasniedzēji - instruktori.

Laika gaitā mainījušās Jaunsardzes apmācību programmas, patlaban tajās akcentēta jauniešu pilsoniskā audzināšana un brīvā laika lietderīga izmantošana. Jaunsardze piedāvā četras apmācību programmas:

  •  Jaunākās grupas jaunsarga apmācību programma (12-15 gadi)
  •  Jaunākās grupas jaunsarga – jungas apmācību programma (12-15 gadi)
  •  Vecākās grupas jaunsarga apmācību programma (16-18 gadi)
  •  Vecākās grupas jaunsarga - jungas apmācību programma (16-18 gadi)

Jāpiebilst, ka visus izdevumus, kas saistīti ar jaunsargu apmācību, salidojumiem, pārgājieniem un citiem pasākumiem, finansē AM.

 

LV.LV.: Kā vērtējat Jaunsardzes centra sadarbību ar izglītības iestādēm?

Majors Sergejs Čevers, Jaunsardzes centra vadītājs: „Jāsaka, ka 90% gadījumu sadarbība ir abpusēja. Abas puses ir ieinteresētas līguma izpildē. Skolās pedagogs vīrietis ir reta parādība, tāpēc skolas priecājas par jaunsargu vadītājiem. Viņi palīdz skolām ne tikai audzināšanas darbā, bet organizē arī jauniešu brīvo laiku. Kopš 2004. gada ir noslēgti sadarbības līgumi ar 70 vidējām mācību iestādēm visā Latvijā. Jaunais sadarbības līgums ar bāzes skolām paredz, ka bāzes skolās strādā jaunsargu vadītājs – vecākais referents jaunsargu apmācības jautājumos.

Ir dažas skolas, kur sadarbība arī neizveidojas, tas saistīts ar direktoru maiņu, skolas ģeogrāfisko stāvokli u.c. apstākļiem. Grūtāk ir Rīgā, mēs strādājam, lai attīstītu jaunsargu kustību galvaspilsētā. Rīgas skolēniem ir dažādas iespējas, tādēļ jaunsargu apmācības nav viņu uzmanības lokā. Ja šodien Rīgā ir 650 jaunsargi, tad Vidzemes un Latgales novadā – katrā ap 2 tūkstošiem.”

 

LV.LV: Kā sadarbojaties ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centru (VJIC)?

S. Čevers: „Sadarbība varētu būt ciešāka. Jaunsargu kustība ir Aizsardzības ministrijas pasūtījums, un finansējums nāk no ministrijas. Nākotnē Ludzā, Daugavpilī un Bauskā plānojam veidot jaunsargu namus, bet Rīgā, Hospitāļu ielā – atvērt Jaunsardzes klasi.

Latvija mums ir viena, un bērni mums arī vieni. Mums nav, ko dalīt. ”

 

Ko dara jaunsargi?

Nodarbībās jaunsargi ne tikai apgūst zināšanas un iemaņas, kuras skolā nemāca, bet var pārbaudīt arī savus spēkus aizraujošos pasākumos – Jaunsargu „Vīru spēlēs”, jaunsargu nometnēs, pārgājienos un izbraucienos ar laivām, kā arī ekskursijās uz NBS vienībām, kur viņi iepazīst karavīra īsto ikdienu. Programma ietver nodarbības ierindas mācībā, taktikā, topogrāfijā, ieroču un šaušanas apmācībā, kā arī pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā.

Jaunsargi sadarbojas arī ar citām jaunatnes organizācijām Latvijā, palīdz bērnu namu bērniem un gados veciem cilvēkiem. Jaunsargu salidojumos un sacensībās viņi tiekas ar jauniešiem no visas Latvijas un arī citām valstīm.

Jaunsargiem izveidojusies laba sadarbība ar ārvalstu militāro formējumu jaunatnes organizācijām. Ikgadējos Jaunsardzes pasākumos piedalās Baltijas Jūras reģiona valstu jaunieši, savukārt Latvijas jaunsargu delegācijas ir gaidīti ciemiņi Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas jauniešu militārajos un sporta pasākumos.

 

Ministriju līmenī

LV.LV: Kā AM un IZM sadarbojas jaunsargu kustības vadīšanā un apmācīšanā?

Kaiva Krastiņa, Aizsardzības ministrijas Jaunatnes militārās izglītības nodaļas vadītāja: „Strādājot pie jaunsargu mācību programmu izstrādes un papildināšanas, īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai jaunsargi papildinātu skolā gūtās zināšanas un padziļinātu tās. AM Jaunatnes militārās izglītības nodaļas darbinieki kopā ar IZM un BĢLM aktīvi iesaistās starpministriju darba grupās, kur tiek risināti ar bērnu un jauniešu izglītošanu un audzināšanu saistītie jautājumi. Paplašinās sadarbība ar VJIC tieši tehniskās jaunrades attīstībā. IZM nepiedalās Jaunsardzes vadībā, jo Jaunsardzes kustība ir Aizsardzības ministrijas vadīta un finansēta jauniešu interešu izglītības forma, kas dod iespējas skolu jauniešiem bez maksas, lietderīgi un saturīgi pavadīt no mācībām brīvo laiku.”

Mārīte Grebzde, VJIC Interešu izglītības departamenta direktore: „Jaunsardze ir mūsu sadarbības partneris. Jaunsardzes speciālisti apmeklē mūsu rīkotos seminārus.”

 

LV.LV: Kas izstrādājis Jaunsargu apmācības programmu?

K. Krastiņa: „Jaunsargu mācību programmu izstrādā un regulāri papildina Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes centra speciālistu darba grupa jaunsargu izglītošanas jautājumos, balstoties uz iepriekšējām programmām un pieredzi ikdienas darbā. Programmu apstiprina aizsardzības ministrs.”

M. Grebzde: „Programmas mēs neizstrādājam, to dara Jaunsardzes centra speciālisti. Valstī ir vienotas prasības, un Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs sniedz rekomendācijas programmu izstrādei.”

 

LV.LV: Cik bieži notiek jaunsargu apmācības? Kas vada šīs mācības?

K. Krastiņa: „Jaunākās grupas jaunsargiem mācības notiek 2 reizes nedēļā, vecākās grupas – 3 reizes nedēļā. Gadā (35 nedēļas) jaunākajai grupai ir 70 mācību stundas, vecākajai – 105, neiekļaujot pārgājienus, nometnes, ekskursijas, muzeju apmeklējumus.

Programmas apgūšanai paredzēti 3 mācību gadi. Beidzot apmācības, tiek kārtotas ieskaites un par kursa apguvi izdots sertifikāts, kas dod priekšrocības konkursā par vietu militārajās mācību iestādēs un profesionālajā militārajā dienestā.

Lai integrēti mācītu jaunsargus, teorētiskās nodarbības notiek Jaunsardzes centra bāzes un atbalsta skolās, praktiskās – Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes vienībās, arī brīvā dabā, pārgājienos, nometnēs utt. Nodarbības vada vecākie referenti jaunsargu izglītošanas jautājumos, piesaistot speciālistus, tai skaitā skolu pedagogus.”

 

LV.LV: Vai jaunsargu vadītājiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība?

M. Grebzde: „Esmu pārliecināta, ka šie cilvēki ir izglītoti. AM Jaunatnes militārās izglītības nodaļas vadītāja Kaiva Krastiņa ir apliecinājusi, ka jaunsargu interešu izglītības programmu vada Sporta pedagoģijas akadēmiju beigušie pedagogi vai arī viņi studē augstskolas pēdējos kursos. Prasības pedagogu kvalifikācijai nosaka 2000.gada 3. oktobra MK noteikumi nr.347 „Par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.” To, vai pedagogiem ir atbilstoša kvalifikācija, pārrauga Valsts izglītības inspekcija.”

 

LV.LV: Kas atbild par bērnu (skolēnu) drošību pārgājienos, šaušanas nodarbībās u.c.?

K. Krastiņa: „Lai nodarbībās tiktu ievērota drošība, jaunsargus instruē konkrētās nodarbības vadītājs, pamatojoties uz Jaunsardzes centra izstrādātajiem drošības noteikumiem. Papildu drošībai pārgājienos, ekskursijās un nometnēs par katriem 10 jaunsargiem atbild viens pieaugušais.”

M. Grebzde: „Jebkurš no interešu izglītības īstenotājiem atbild par drošības jautājumiem. To nodrošina izglītības iestādes vadītājs un pulciņa vadītājs.”

 

LV.LV: Kā AM un IZM plāno veicināt sadarbību skolēnu patriotiskajā audzināšanā?

K. Krastiņa: „Plānots paplašināt sadarbību ar VJIC, kā arī ar pašvaldību un valsts izglītības iestādēm. Dalība Jaunsardzē paplašina jauniešu iespējas lietderīgi pavadīt brīvo laiku, papildināt skolā un pulciņos gūtās zināšanas un dalīties ar tām ar saviem vienaudžiem. Viens no Jaunsardzes galvenajiem uzdevumiem ir stiprināt jauniešu pilsonisko apziņu un valstisko domāšanu.”

M. Grebzde: „Liela projekta līmenī tiek domāts, ka nākotnē IZM varētu gan koordinēt, gan īstenot visu veidu interešu izglītību valstī.”

Piezīme: IZM ar 2007. gada 24. septembra rīkojumu Nr.862 ir izveidota starpinstitūciju darba grupa "Audzināšanas darba programmas 2008. – 2013. gadam" izstrādei un turpinās programmas projekta pilnveides darbs. IZM paziņojusi, ka programma tiks sagatavota līdz 2008. gada 1. maijam.

 

Lai aug izglītoti, veseli, spējīgi jaunieši

Jaunsardzes attīstībai vēl daudz iespēju. Ja atceramies, bijusī PSRS jau toreiz apzinājās, ka tai nepieciešami fiziski labi sagatavoti cilvēki, un tika izveidota valsts finansēta sistēma – DOSAAF *, kurā bija pārstāvēti tehniskie sporta veidi – izpletņlēkšana, aviācija, šaušana, modelisms, motobraukšana.

„Mūsu mērķis nav tik daudz militārs – galvenais, lai aug izglītoti, veseli un spējīgi jaunieši! Pat ja viņi nedomā saistīt savu dzīvi ar militāru profesiju, pat ja nevēlas būt zemessargi,” uzsver Jaunsardzes centra vadītājs Sergejs Čevers. Nepieciešams jauniešus izglītot militāri, tehniski, sportiski. Jaunsargos nevienu nešķiro – galvenais, lai viņi atnāk ar vēlmi ko jaunu iemācīties un piedalīties veselīgās aktivitātēs, nevis klaiņo apkārt un pulcējas krogos.

Jaunsardze ir laba iespēja jauniešiem pierādīt sevi un mācīties tikt galā ar grūtībām. Tā ir laba skola lielajai dzīvei arī tad, ja nākotni nevēlas saistīt ar militārajām profesijām, domā jaunieši. Šeit iespējams pārbaudīt, vai patiesi esi savas valsts patriots, un stiprināt šo sajūtu, jo dzimtenes mīlestība nekad nevar būt par lielu.

Tāpat mēs nedrīkstam pašapmierināti gozēties NATO aizsegā, aizmirstot, ka mūsdienu pasaule ir visai nestabila un var gadīties pavērsieni, kas prasīs jaunus patriotus, kas spētu nosargāt valstiskumu un drošību.

 

Nobeiguma vietā

Lāpu ar olimpisko uguni 2008. gada Pekinas XXIX Olimpiskajās spēlēs nesīs Kuldīgas jaunsardze Anete Midrijāne.

Vairāki simti jaunsargu no visas Latvijas ik gadu piedalās 1991. gada barikāžu atceres pasākumos - ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa, svecīšu iedegšanā pie kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā, ugunskura iekuršanā Doma laukumā u.c. Jaunsargu dalība šajos pasākumos jau kļuvusi par tradīciju.

 

Detalizētāka informācija par Jaunsardzi – www.jaunsardze.gov.lv.
* Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes sadarbības biedrība (tulkoj. no krievu val.)

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU