Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 12.¹ pantā "drošības nauda" ir noteikts:

"12.¹ pants. Drošības nauda

Dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas.

Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi."

Kā redzams, šis tiesiskais regulējums ir diezgan vispārīgs, un noteicošais šajā gadījumā ir īres līguma nosacījumi un cik detalizēti nosacījumi tajā iekļauti saistībā ar zaudējumu atlīdzību par dzīvojamai platībai nodarītiem bojājumiem. Ļoti svarīgi, vai ir bijis dzīvojamo telpu pieņemšanas un nodošanas akts.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: "Līgumā visam ir jābūt noteiktam. Ja tur nav minēts par kādu iespējamu konkrētu bojājumu atlīdzību, ja nav bijis dokumenta, kurā fiksēts dzīvojamo telpu stāvoklis, īrniekam ievācoties un atstājot mājokli, tad ieturēt naudu par nodeldētu grīdas krāsu vai caurumiņu sienā nedrīkst. Bet šajā gadījumā var izveidoties situācija, ka īrnieks tomēr nonāk ķīlnieka situācijā: drošības nauda ir pie dzīvokļa īpašnieka, viņš ir izdevīgākā situācijā un cenšas diktēt noteikumus savā labā. Īrnieks par nepamatotu rokas naudas ieturēšanu var vērsties ar pieteikumu tiesā, taču, visticamāk, ieturētā summa nebūs tik liela, lai sāktu tiesu darbus, kam turklāt labvēlīga iznākuma labad tomēr būtu nepieciešama jurista konsultācija Taču šis ir vispārīgs ieteikums, jo bez iepazīšanās ar īres līguma saturu konkrētu informāciju nav iespējams sniegt."

Lai nākotnē izvairītos no līdzīgas nepatīkamas situācijas, der iegaumēt gan par iespējami detalizētiem īres līguma nosacījumiem, gan – jo īpaši – par telpu nodošanas/pieņemšanas aktu, kas pievienojams kā pielikums īres līgumam. Tā paraugs (tāpat kā īres līguma paraugs), no kura var gūt noderīgas idejas, atrodams ļoti senā dokumentā, kas gan vēl ir spēkā – Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumā Nr. 210 "Par dzīvojamo telpu īri". Gan sīki izstrādātā īres līgumā, gan pieņemšanas/nodošanas aktā ir fiksēts telpu, arī mēbeļu (ja tādas ir) stāvoklis, tehniskās ierīces utt. Tādējādi, pārtraucot īres tiesiskās attiecības, nav iespējama nepamatota it kā radīto zaudējumu piedziņa.