Pienākums maksāt uzturlīdzekļus Jums saglabājas neatkarīgi no dažādiem apstākļiem. Tas izbeigtos tikai tādā gadījumā, ja tiesa apstiprinātu, ka ar Jūsu piekrišanu mātes laulātais bērnu adoptē. Tā kā tas nav noticis, bērns joprojām ir Jūsu aizgādībā, un Jūsu pienākums ir nodrošināt regulārus uzturlīdzekļu maksājumus bērna uzturam. 

Civillikuma 179. panta otrā daļā uzsvērts: pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Līdz ar to jārēķinās: tiklīdz stāsies spēkā tiesas spriedums, Jums ne tikai būs jāveic regulāri uzturlīdzekļu maksājumi, bet jāatmaksā arī izveidojies uzturlīdzekļu parāds, sākot ar dienu, kad bērna māte uzsāka savu tiesību realizāciju tiesā un iesniedza pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu, tātad – no pagājušā gada jūlija. Šādu situāciju risināšanai pastāv arī pārrobežu regulējums un par to sīkāk izklāstīts LV portāla skaidrojumā “Viens no vecākiem dzīvo citā ES valstī, uzturlīdzekļus nemaksā. Ko darīt?”.

Arī strīds par saskarsmes tiesībām ar bērnu ir jārisina tiesā, taču atsevišķā prasībā, jo gan vecākam, gan bērnam saglabājas saskarsmes tiesības neatkarīgi no tā, vai tiek veikti uzturlīdzekļu maksājumi. Vecāku savstarpējie konflikti ir jārisina, pēc iespējas mazāk ietekmējot bērna tiesības un intereses. Tāpēc vēršam uzmanību, ka atbilstoši Civillikuma 181. panta pirmajai un otrajai daļai  bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Tāpat katram no vecākiem ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. 

Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par bērna attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Ja vecāki dzīvo šķirti, tad vecākam, pie kura bērns dzīvo ikdienā, ir pienākums respektēt bērna tiesības. Tas jāsaprot kā aizliegums izmantot bērnu vecāku savstarpējo attiecību kārtošanā un emociju izpausmēs. Māte, pie kuras bērns dzīvo ikdienā, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savas aizgādības tiesības un liegt bērnam tikties ar tēvu vai neļaut uzturēt ar viņu kontaktus. Turklāt Civillikuma 182. panta ceturtā daļa paredz vecāku pienākumu atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar otru vecāku.  Šādas darbības var bērnam nodarīt kaitējumu un negatīvi ietekmēt emocionālo attīstību.

Šādā aspektā bērnu un vecāku tiesības uz saskarsmi tiek aplūkotas arī pārrobežu regulējumā. Eiropas Savienības līmenī šim nolūkam spēkā ir Padomes Regula  (EK) 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību. Atbilstoši tai, ja dažādās valstīs dzīvojoši vecāki, neatkarīgi no tā, vai bērni dzimuši laulībā vai ārpus tās, savstarpēji nevar panākt vienošanos, kā turpmāk viens no vecākiem realizēs saskarsmes tiesības ar bērnu, strīds ir jārisina tiesā tajā valstī, kurā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, kas šajā gadījumā ir Latvija.

Civillikuma 182. pants paredz, ka kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Tas nozīmē to, ka šādas prasības izskatīšanas gaitā Latvijas bāriņtiesa, iespējams, sazināsies ar atbildīgajām iestādēm Jūsu dzīvesvietas valstī, lai noskaidrotu, vai esat gatavs ciemošanās laikā nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi. Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.

Vairāk lasiet Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļā “Tiesvedība” > “Vecāku atbildība”, kā arī Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas mājaslapas sadaļā „Starptautiskā sadarbība” > „Jurisdikcija, piemērojamais likums, spriedumu atzīšana un izpilde ģimenes lietās (laulības šķiršana, vecāku atbildības jautājumi, uzturēšanas saistības)” > „Pārrobežu vecāku atbildības lietas”.