LV portāls
Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Interesējos par deponētajām algām, kuras sabiedrības kontā “Norēķini ar deponentiem” ir atspoguļotas par periodu no 1994.gada līdz 2011.gadam. Darba likuma 31.panta pirmā daļa nosaka, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Vai drīkst par šo summu palielināt uzņēmuma ieņēmumus? Vai tomēr uz šo situāciju ir attiecināms Civillikumā minētais kopējais noilguma termiņš - 10 gadi?
Darba likuma 31.pants nosaka:
(1) Visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš.
(2) Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.
Savukārt saskaņā ar Civillikumu kopējais prasījuma tiesību noilgums Latvijā ir 10 gadi, līdz ar to pēc šī termiņa deponētā un nepieprasītā naudas summa ir iekļaujama ieņēmumos.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 26.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-1316/2013 norādīts: Darba likuma 31.panta normas noteic speciālos noilguma termiņus, bet nesatur norādījumus par apstākļiem, kas atbilstoši vispārējās tiesību normās paredzētajam regulējumam prasa izvērtējumu, jo var iespaidot noilguma iestāšanās fakta nodibināšanu (piemēram, persona var pierādīt apstākļus, kas pārtrauc noilgumu un tādējādi ietekmē noilguma termiņa noteikšanu).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
