Ja kāpņu telpa ir sliktā stāvoklī, tā ir jāremontē. Pēc dzīvojamo māju privatizācijas daudzdzīvokļu mājā ir atsevišķais īpašums (īpašumā iegūtais dzīvoklis) un kopīpašums, kurā saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu ietilpst arī koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām) u.c.

Saskaņā ar likumu dzīvokļa īpašumā ietilpst kopīpašuma domājamā daļa kā atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību (Dzīvokļa īpašuma likuma 5.pants).

Tā ka dzīvokļa īpašnieks nevar norobežoties no kopīpašuma uzturēšanas remontēšanas. Jo ilgāk kaut ko neremontē, jo dārgāk pēc tam remonts izmaksā.

Par kopīpašuma uzturēšanā nepieciešamajiem finansiālajiem ieguldījumiem ar balsojumu lemj dzīvokļu īpašnieki. Ja viņi nolēmuši, ka kāpņu telpa beidzot jāremontē un arī par šim nolūkam nepieciešamajiem izdevumiem, tad tiem īpašniekiem, kuri ir mazākumā un uzlabojumus neatbalsta, ir jāpakļaujas vairākuma balsojumam.