Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantā ir noteiktas īres maksas sastāvdaļas. Dzīvojamās telpas īres maksu veido:

1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un

2) peļņa.

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai.

Tātad apsaimniekošanas izdevumos ietilpst arī uzkrājuma veidošana mājas atjaunošanai, un to nevar prasīt atdot, ja beidzas īres līgums. Šī summa ir iekļauta īres maksā kā tās sastāvdaļa.

No jautājuma gan nav saprotams, vai īrējat dzīvokli no pašvaldības vai privātpersonas. Ja no pašvaldības, tad nosacījumi par dzīvojamās telpas īri var būt noteikti atsevišķi ar pašvaldības attiecīgu lēmumu. To nosaka arī minētā likuma 11.¹pants „Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa”:

„Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Ja dzīvojamā telpa tiek izīrēta personai, kurai pašvaldības pienākums ir sniegt likumā noteiktajā kārtībā palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecīgās pašvaldības dome var noteikt zemāku īres maksu, samazinot dzīvojamās telpas apsaimniekošanas izdevumus un neiekļaujot tajā peļņu.”

Ja dzīvoklis pieder pašvaldībai un ar pašvaldības lēmumu īres maksa ir pielīdzināta apsaimniekošanas maksai, tad īrnieka samaksātā nauda nonāk arī mājas remonta uzkrājumam, skaidro Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

Ja dzīvokli īrējat no privātpersonas, tad viss atkarīgs no noslēgtā īres līguma nosacījumiem.