Pirmkārt, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.pants „Dzīvojamās telpas īres līguma termiņi”:

„Dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;

2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts saskaņā ar šā likuma 28.³ panta pirmo daļu un 28.⁴ panta pirmo un otro daļu.

Izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.”

Tātad būtu ļoti labi, ja Jūs īres līgumā atrastu šādu punktu par īrnieka tiesībām prasīt īres līguma pagarināšanu. Vēl jāpievērš uzmanība tam, vai īres līgumā ir iekļauts nosacījums par termiņu, kurā pēc īres līguma izbeigšanās ir jāatbrīvo telpas. Ja šāds termiņš nav noteikts, īrnieks telpas var neatbrīvot, viņu var izlikt tikai tiesas ceļā.

Otrkārt, minētā likuma 9.pantā ir noteikts: īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Mazbērni šajā ģimenes locekļu uzskaitījumā diemžēl neietilpst; taču ar izīrētāja piekrišanu viņus kā „citas personas” dzīvojamā telpā var iemitināt. Saskaņā ar likumu ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis vai cita persona iemitināta šajā pantā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas īres līgumā.

Taču, kā noteikts likumā, īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka šis likums un attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgums.

Protams, vēl paliek loģiskā iespēja – runāt ar saimnieku par Jūsu meitas iespējām turpināt īrēt dzīvokli un jaunā īres līguma nosacījumiem.