Mājas siltināšana pati par sevi ir ļoti noderīgs process – vismaz pēc līdzšinējiem valsts atbalsta programmas nosacījumiem bija tā, ka kvalitatīvi renovētā mājā iedzīvotāji aizdevumus varēja atmaksāt no naudas, kas tika ietaupīta par mazāku siltuma patēriņu. Taču patlaban iepriekšējā valsts atbalsta programmā pieteikumus vairs nepieņem, bet jaunā vēl nav atvērta. Tātad pirmām kārtām būtu jāzina, kad iecerēta mājas siltināšana, kas tas būs par projektu.

Tā vienkārši uz sarunāšanas pamata šīs lietas nenotiek. Lai pieņemtu lēmumu, ka māju siltinās, ir jāsauc dzīvokļu īpašnieku sapulce vai jārīko aptauja. Tā kā Jūsu minētajā mājā ir astoņi dzīvokļi, tad nav sarežģīti noorganizēt dzīvokļu īpašnieku sapulci klātienē. Tajā projekta iniciatoram ir sīki jāiepazīstina pārējie sapulces dalībnieki ar iecerēto siltināšanas projektu un sākotnējiem aprēķiniem par izmaksām. Dzīvokļu īpašniekiem par šo priekšlikumu ir jāpieņem lēmums un par to jānobalso. Jo saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 16.pantu tikai dzīvokļu īpašnieku kopība (visi dzīvokļu īpašnieki) var lemt par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību (16.panta devītā daļa).

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 17.pantu, par to pozitīvi ir jānobalso vairāk nekā pusei dzīvokļu īpašnieku. Trīs balsis nav vairākums, un ar tām nepietiek, lai pieņemtu jebkādus šāda veida lēmumus. Ja mājā ir astoņi dzīvokļi, tad siltināšana jāatbalsta vismaz pieciem dzīvokļu īpašniekiem. Tad ir jānoformē sapulces protokols, kurā ieļauts gan lēmums, gan ir dzīvokļu īpašnieku paraksti, norādot balsojumu.

Ja nav bijusi ne rakstveida aptauja (kurā arī jāiepazīstina ar projektu un jāiegūst dzīvokļa īpašnieka rakstiska piekrišana), ne sapulce, nekāda nauda Jūsu vecmāmiņai nav jāmaksā, jo šī prasība nav likumīga.