Lai no kāda piedzītu uzturlīdzekļus, ir jābūt likumīgam pamatam, kas apstiprina, ka konkrētā persona ir bērna tēvs. Šāds pamats ir ieraksts bērna dzimšanas apliecībā. Ja bērna tēvs nav norādīts, no viņa piedzīt uzturlīdzekļus nav iespējams. 

Ja kādu iemeslu dēļ patlaban tēva vārds bērna dzimšanas apliecībā nav norādīts, ir nepieciešams noteikt paternitāti. To var izdarīt divējādi – brīvprātīgi, tas ir abiem bērna vecākiem iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā. Bērna tēvam ir tiesības brīvprātīgi atzīt paternitāti savam bērnam jebkurā laikā – kaut vai desmit gadus pēc bērna piedzimšanas. Vienīgi jāņem vērā, ka paternitātes atzīšanai būs nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

Ja bērna tēvs to darīt nevēlas, tad paternitāti var noteikt tiesas ceļā. Paternitāti var noteikt neatkarīgi no tā, kad dzimis bērns un reģistrēta viņa dzimšana. Tiesā prasību var iesniegt Civilprocesa likuma 248.pantā minētās personas, ievērojot Civillikuma 158.panta noteikumus. Tātad bērna māte var iesniegt tiesā prasību par paternitātes noteikšanu un vienlaikus arī uzturlīdzekļu piedziņu bērnam. 

Vairāk par paternitātes noteikšanu lasiet LV portāla skaidrojumā Paternitāte - bērna izcelšanās noteikšana.