Ja Jūsu mājā ir uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, tad ūdens patēriņa starpības maksājumi kārtojami saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 14.punktu:

„Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvojamās mājas telpās un telpu grupās (dzīvokļos, mākslinieka darbnīcās un neapdzīvojamās telpās) ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Īrnieks ūdens patēriņa starpību sedz šādā kārtībā:

14.1. dzīvojamā mājā, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, – atbilstoši dzīvojamās mājas telpu un telpu grupu (dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu) skaitam;

14.2. dzīvojamā mājā, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, – saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Ja skaitītāji nav uzstādīti ne dzīvojamās mājas ievadā, ne atsevišķajās dzīvojamās mājas telpās un telpu grupās (dzīvokļos, mākslinieka darbnīcās un neapdzīvojamās telpās), norēķinus veic saskaņā ar līguma nosacījumiem par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.

„21. Ja patēriņa sadales aprēķinā starp mājas ievadā uzstādītā skaitītāja rādījumu un dzīvojamās mājas telpās un telpu grupās patērētā ūdens daudzumu (ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu) veidojas starpība, kas lielāka par 20 %, izīrētājs (ja norēķini tiek veikti ar izīrētāja starpniecību):

21.1. divu mēnešu laikā veic pasākumus stāvokļa izpētei un rakstiski paziņo par to īrniekam;

21.2. nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc stāvokļa izpētes veic pasākumus starpības samazināšanai.”

Taču patēriņa starpību nevar sadalīt „pēc acumēra” ar aizbildinājumu – kurš lieto vairāk, tam vairāk jāmaksā. Katrā ziņā sīkāku informāciju Jums var sniegt tieši mājas pārvaldnieks.