Savulaik Ministru kabineta 21.07.2008. noteikumi Nr.567 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”” noteica, ka publiskajā ēkā darba telpas platību vienam darbiniekam projektē atbilstoši higiēnas prasībām un standartiem, bet ne mazāku par 4,8 m², taču šobrīd šī prasība par minimālo darba telpas platību vienam darbiniekam ir izslēgta un tai ir tikai rekomendējošs, nevis obligāts raksturs. Ministru kabineta 06.08.2002. noteikumi Nr.343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju ” noteic, ka darba vietai ir jābūt pietiekami lielai, lai nodarbinātais varētu ērti strādāt un viegli mainīt darba pozu. Ņemot vērā minēto, nav iespējams vispārīgi pateikt, cik cilvēku var tikt nodarbināti 12kv.m. telpā. Katra darba telpa ir jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā virkni apstākļu, piemēram, darbinieku darba pienākumi, telpas plānojums, mēbeļu izvietojums utt.

Darba likuma 156.panta ceturtā daļa paredz, ka darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Ar iepriekšējā darba saglabāšanu minētās normas izpratnē ir jāsaprot darbinieka amats un atalgojums, nevis konkrētā darba vieta (galds, krēsls utt.). Laikā, kad darbinieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, darba devējs ir tiesīgs pieņemt lēmumus saistībā ar uzņēmuma organizāciju, piemēram, pieņemt jaunus darbiniekus, pārvākties uz citām darba telpām vai pārplānot esošās, tādējādi pats fakts, ka darbiniekam, kurš atgriežas no bērnu kopšanas atvaļinājuma, tiek ierādīta cita darba vieta nav uzskatāms par Darba likuma 156.panta ceturtās daļas pārkāpumu.