Latvijā tā saukto trauksmes cēlēju aizstāvībai ne valsts pārvaldes, ne privātajā sektorā nepastāv pārskatāmi un efektīvi aizsardzības mehānismi.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nupat ir apstiprinājusi rezolūciju par trauksmes cēlēju aizsardzību. Tādējādi nākamie soļi šajā jomā būtu sperami jau nacionālajā līmenī, nostiprinot trauksmes cēlēju aizsardzību normatīvajos aktos.

Ievērojams solis normatīvo aktu pilnveidošanas virzienā, kā norāda Sabiedrības par atklātību „Delna” analītiķi, ir KNAB izstrādātie grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas šā gada 23. martā tika nodoti izskatīšanai Ministru kabinetā, taču līdz šim brīdim vēl nav izskatīti. Izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniegti arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz piemērot naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu vai bez tā, par noteiktā aizlieguma izpaust informāciju par to, kura valsts amatpersona informējusi par interešu konfliktu vai citiem koruptīviem nodarījumiem, pārkāpšanu vai tiešu vai netiešu nelabvēlīgu seku radīšanu bez objektīva iemesla šai valsts amatpersonai, informē „Delna”.

2009. gadā desmit starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International nacionālās nodaļas, arī „Delna” Latvijā veica pētījumu “Alternatīva klusēšanai - trauksmes cēlēju aizsardzība 10 Eiropas valstīs”. Pētījuma gaitā izvērtēta trauksmes celšanas likumdošana, politika un prakse 10 Eiropas Savienības valstīs.

Trauksmes cēlēju aizsardzības problēma Latvijā saistībā ar minēto pētījumu aplūkota arī LV.LV 2010. gada 4. februāra publikācijā „Labi cilvēki klusē”.