Finanšu ministrija sākotnēji ir piedāvājusi budžeta konsolidācijas pasākumus veikt uz izdevumu samazināšanas rēķina, bet nozaru ministrijas budžeta konsolidācijas procesā iesaistījušās ļoti gausi. Turklāt pret izdevumu samazinājumiem kategoriski iebildis valdības koalīcijas partneris – Zaļo un zemnieku savienība. Tā kā izdevumu samazināšanai nav sniegti alternatīvi priekšlikumi, valdībai nācies īstermiņa risinājumam izlemt par atsevišķu nodokļu pārskatīšanu.

Nodokļu celšana pamatā paredzēta tikai tajos gadījumos, kas nodrošina nodokļa izlīdzināšanu starp Baltijas valstīm, vai arī to izmaiņas tuvākajā laikā noteiktu Eiropas Savienības prasības. Tāpat pārskatīti ir tikai patēriņa nodokļi, lai nepalielinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, tas ir - nav aiztikti ienākumu nodokļi, situāciju nodokļu politikā komentē Finanšu ministrijas komunikāciju nodaļa.

Jautājums par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu ir politiķu darba kārtībā. Ministru kabinets 2010. gada 13. novembrī  ir atbalstījis koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, kurā iekļauts  arī priekšlikums paaugstināt  izdienas pensiju saņēmēju pensionēšanās vecumu. MK rīkojuma projektā bija paredzēts, ka līdz šā gada 1. septembrim jāizstrādā likumprojekts par izdienas pensijām. Parakstītajā rīkojumā par šo pensiju veidu nekas konkrēti vairs nav teikts.

Pašreiz izdienas pensiju nosacījumus profesiju grupām nosaka katrai atsevišķs likums. Nosacījumi ir līdzīgi, piemēram, lai saņemtu izdienas pensiju, darbu konkrētajā profesijā nevar turpināt, atšķiras pensionēšanās vecums - no 38 līdz 55 gadiem un izdienas pensijas aprēķini. Ir arī izņēmumi, kad izdienas pensija pienākas ātrāk.

Vispārējā gadījumā tiesības uz izdienas pensiju ir diplomātiem, kuri sasniedz 55 gadu vecumu un kuru izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem; Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm (50 gadu vecums, stāžs 20 gadu); Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām (50 gadu vecums, stāžs 20 gadu);

Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām (50 gadu vecums, stāžs 20 gadu); prokuroriem (50 gadu vecums, stāžs 20 gadu); tiesnešiem (stāžs 20 gadu); militārpersonām (izdienas stāžs 20 gadu un ja militārpersona nodienējusi ne mazāk kā 15 gadus).

Tiesības uz izdienas pensiju ir baleta māksliniekiem - pēc nostrādātiem 18 gadiem; solistiem vokālistiem un cirka māksliniekiem - pēc 20 gadiem; orķestru māksliniekiem - pēc 25 gadiem; koru māksliniekiem - pēc 25 gadiem; leļļu teātru aktieriem - pēc 25 gadiem; teātru aktieriem - pēc nostrādātiem 30 gadiem.

 Tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras ne mazāk kā 10 gadus strādājušas attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, sasniedzot šādu vecumu: baleta un cirka mākslinieki - 38 gadus; solisti vokālisti - 45 gadus; orķestru mākslinieki - 50 gadus; koru mākslinieki - 50 gadus; leļļu teātru aktieri - 50 gadus; teātru aktieri - 55 gadus.

Izdienas pensijas reglamentē šādi likumi un noteikumi:
• 1995. gada 2. novembra likums „Par valsts pensijām”,
• nolikums „Par izdienas pensijām”, kas apstiprināts ar LR Ministru Padomes 1992. gada 26. marta lēmumu Nr. 104;
• Tiesnešu izdienas pensijas likums,
• Prokuroru izdienas pensijas likums,
• Diplomātu izdienas pensijas likums,
• Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensijas likums,
• likums „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”,
• Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātra un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums,
• MK 2002. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”,
• MK 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1581 „Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība”,
• MK 2006. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 542 „Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”,
• MK 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1156 „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā tiesnešu izdienas pensijas”,
• Nr.1157 „Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas”,
• MK 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1158 „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā prokuroru izdienas pensijas”,
• MK 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1159 „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā izdienas pensijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām”,
• MK 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr.1160 „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā diplomātu izdienas pensijas”,
• MK 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1161 „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensijas”.

Kā izlasāms normatīvajos aktos, tiesības saņemt izdienas pensiju ir tajās profesijās strādājošajiem, kuriem pēc noteikta laika nostrādāšanas turpmākais darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību.

Personas pienākums ir paziņot VSAA par darba uzsākšanu profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Sasniedzot vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, izdienas pensijas vietā tiek piešķirta vecuma pensija. Taču, ja tā ir mazāka par iepriekš saņemto izdienas pensiju, tad valsts piemaksā starpību starp izdienas un vecuma pensiju.