Šajā gadījumā tam, ka bērna tēvam ir jauna ģimene, nav nozīmes. Tāpat kā nav nozīmes tam, ka ar iepriekšējo sievieti bērna tēvs nav bijis laulībā.

Labprātīgi atzītu paternitāti var apstrīdēt tikai tiesas ceļā, turklāt svarīgs ir laiks, kad uzzināts par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Likumdevējs gan laiku, gan apstākļus, pie kādiem tiesa brīvprātīgi atzītu paternitāti var atzīt par neesošu, ir ierobežojis - jebkurš iemesls nederēs. Likums nosaka, ka apstrīdēt paternitātes atzīšanu tiesā var paternitāti atzinusī persona vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Paternitāti tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa miesīgais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Tātad tiesai ir jākonstatē, vai vīrietis bērna paternitāti ir atzinis, uzskatīdams, ka ir, vai zinādams, ka nav bērna bioloģiskais tēvs.

Ja interesē iespējas DNS analīžu veikšanai, sazinieties, piemēram, ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļu vai ar Sertificētu klīniski diagnostisko laboratoriju GenEra, lai noskaidrotu, vai viņi var piedāvāt iespējas noteikt paternitāti, tēvam neierodoties Latvijā uz tiesu. Jo, lai veiktu DNS analīzi, ir nepieciešams veikt abu (tēva un bērna) asins vai siekalu u.c. salīdzināšanu. Teorētiski varētu pastāvēt iespēja, ka tēvs var veikt pārbaudi Anglijā, nosūtot savus rezultātus tālākai izpētei Latvijas ekspertiem.

Uzsākot lietu par paternitātes apstrīdēšanu, otrai pusei (šajā gadījumā bērna mātei) vienmēr ir iespēja atzīt vai neatzīt prasību, t.i., faktu, vai tas ir vai nav bērna tēvs un neveikt DNS analīzi. Jo, kā zināms, DNS analīžu izdevumus būs jāapmaksā vainīgajai pusei.