Labdien! Lūdzu sniegt skaidrojumu par dalītā īpašuma izbeigšanas iespējām situācijā, kas pēc būtības atbilst piespiedu dalītajam īpašumam, bet pašvaldības iestāde atteikusi procesu, pamatojoties uz formālu likuma interpretāciju.
Situācijas apraksts:
2006. gadā uzcelta daudzdzīvokļu māja (jaunais projekts). Būvniecības procesā ēka tika uzcelta uz diviem zemesgabaliem, kas tobrīd piederēja vienai personai. Pārdodot dzīvokļus, attīstītājs kopīpašumā nodeva tikai vienu zemesgabalu, kā rezultātā daļa ēkas palika uz svešas zemes, izveidojot dalīto īpašumu. Vēlāk šo otru zemesgabalu izsolē (nodokļu parādu dēļ) iegādājās trešā persona.
Dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma lēmumu uzsākt atsavināšanas procesu saskaņā ar "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu". Tomēr pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija sniedza negatīvu atbildi. Atteikums pamatots ar likuma 1. panta 3. punktu, norādot, ka konkrētā māja nav iegūta īpašumā privatizācijas ceļā (t.i., nav privatizēta saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" vai tamlīdzīgi), tādēļ izpirkšanas likums uz to neattiecoties.
Dzīvokļu īpašnieki atrodas identiskā situācijā ar privatizēto māju iedzīvotājiem – viņiem pieder dzīvoklis, bet zeme pieder trešajai personai, un viņiem ir pienākums maksāt piespiedu nomu (likumisko lietošanas maksu).
Māja ir ierakstīta Zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma... spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta noteikumiem. Tas ir tiešs juridiskais pamats dalītā īpašuma pastāvēšanai.
Satversmes 91. pants paredz vienlīdzību. Izslēgt no atsavināšanas procesa mājas, kas celtas pirms 2017. gada, tikai tādēļ, ka tās nav "valsts privatizētas", rada nevienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos.
Vai šādā situācijā dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības izmantot speciālo zemes izpirkšanas mehānismu par kadastrālo vērtību? Vai pašvaldības atteikums, balstoties tikai uz mājas uzcelšanas/pārdošanas juridisko formu, nevis faktisko dalītā īpašuma stāvokli, ir uzskatāms par likuma robu, kas risināms tiesas ceļā vai vēršoties pie Tiesībsarga?