Saistošie noteikumi Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” pieļauj bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietas ierīkot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā. 

Ieviešot dārzu un parku bioatkritumu kompostēšanas vietu, lēmums par tās ierīkošanu jāpieņem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem jeb ēkas kopībai. 

Prasības kompostēšanas vietai ir atkarīgas no ēkas atrašanās vietas, jo prasības Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā atšķiras. 

Ja dzīvojamā māja atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā: 

• dārzu un parku bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas kastes nedrīkst novietot mājas priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā; 

• tās drīkst novietot aizmugures pagalmā un iekšējā sānpagalmā; 

• projektējot jaunu būvi, atkritumu konteineru (tvertņu) novietni vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu izvieto tajā pašā zemesgabalā, uz kura atrodas būve, kuras izmantošanai tā nepieciešama.

Ja dzīvojamā māja atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonas, dārzu un parku bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu nedrīkst novietot mājas priekšpagalmā, bet citur tas ir atļauts. 

Prasības kompostēšanas vietas novietošanai un saskaņošanai pilsētvidē līdzinās tām, kādas noteiktas atklātām atkritumu šķirošanas konteineru novietnēm. Brīvi stāvoša kompostēšanas kaste nav būve, tādēļ tās izvietošana parasti nav jāsaskaņo ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu. Tomēr, ja kompostēšanas vieta atradīsies Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonas, apbūves aizsardzības teritorijā, pieminekļa teritorijā vai ja iedzīvotāji vēlēsies iegūt līdzfinansējumu pagalma labiekārtošanai, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā jāiesniedz iesniegums par labiekārtojuma elementu izvietošanas un vizuālā risinājuma saskaņošanu. 

Prasības par kastes novietošanu ir obligātas jaunas apbūves teritorijā, Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, apbūves aizsardzības teritorijās, pieminekļa aizsargzonās. Savukārt pārējā Rīgas pilsētas teritorijā prasības ir vēlamas. Kompostēšanas kasti drīkst novietot:  

• ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu mājas fasādes ar logiem;  

• ne tuvāk par 20 m no izglītības iestādes ieejas, bērnu rotaļu laukuma vai atpūtas zonas;  

• ne tuvāk par 5 m no saglabājamu koku stumbriem;  

• ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums. 

Lai pietiktu vietas komposta kastu apkopei, jāparedz 1,5 m plata brīva telpa tās priekšā. Komposta kastes nedrīkst izvietot pārāk tuvu autostāvvietām, citām būvēm vai labiekārtojuma elementiem. 

Ap noslēgtām komposta kastēm ar malām un vāku nav nepieciešams izbūvēt žogu. Ja iedzīvotāji vēlas papildus iežogot kompostēšanas vietu, piemēram, lai novērstu nepiederošu personu piekļuvi, to var darīt brīvprātīgi. Vairumā gadījumu žogs nav jāsaskaņo ar PAD, pietiek, ja to savstarpēji saskaņo mājas dzīvokļu īpašnieku kopība. Vienkāršots iesniegums PAD jāiesniedz, ierīkojot žogus iepriekš minētajās īpašajās zonās, piemēram, Rīgas vēsturiskajā centrā un tā apbūves aizsardzības teritorijās, pieminekļu teritorijās, vai, ja iedzīvotāji vēlas iegūt līdzfinansējumu pagalma labiekārtošanai. 

Jāpārliecinās, lai kompostēšanas vieta netiktu iekārtota virs pazemes inženiertīkliem vai to aizsargjoslā. Gadījumos, kad plānotā komposta kaste vai žogs būtu inženiertīklu aizsargjoslā, atbilstoši Aizsargjoslu likumam konkrēto inženiertīklu turētājiem e-pastā jāiesniedz kompostēšanas vietas novietojuma shēma un apraksts ar lūgumu to saskaņot. 

Lai pasargātu virszemes ūdeņus no potenciāla bioloģiskā piesārņojuma, kompostēšanas vietu nebūtu vēlams ierīkot tiešā ūdenstilpju tuvumā. Pilsētā virszemes ūdens objektu aizsargjosla noteikta ne mazāk kā 10 metru platumā gar virszemes ūdensobjekta krastu, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ. Arī mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, teritorijas plānojumā aizsargjoslai jābūt ne mazāk kā 10 metru platumā katrā krastā. 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta kompetencē ir kastes izvietojums pilsētvidē, savukārt Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta kompetencē ir kastes atbilstība tās paredzētajai funkcijai. 

Vairāk informācijas un padomu par kompostēšanas vietas izveidi pieejami Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta sagatavotajos ieteikumos, kas atrodami šeit.