Jums jāvadās pēc tā, ko paredz tiesas lēmums, ja uzturlīdzekļu izmaksas kārtību ir noteikusi tiesa.   

Civillikuma 179. pants paredz vecāku pienākumu uzturēt bērnu līdz brīdim, kad viņš pats spēj sevi apgādāt.  

Kā e-konsultācijā “Par uzturlīdzekļiem pilngadīgam bērnam, kurš uzsāks mācības 9. klasē tālmācībā” norādījusi zvērināta advokāte un sertificēta mediatore Marta Urbāne, tiesu praksē, tostarp Augstākās tiesas 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC1478/2015, skaidrots, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, parasti tiek uzskatīts par nespējīgu sevi apgādāt. Taču neklātienes formu šajā kontekstā varētu vērtēt citādi, jo tā lielākoties ļauj apvienot mācības ar darbu.   

Lai pamatotu uzturlīdzekļu nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas, viņam mācoties tālmācībā, būtu jāpierāda, ka bērns objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, veselības stāvokļa vai īpašu mācību apstākļu dēļ) nespēj strādāt un sevi uzturēt.   

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 72. panta pirmo daļu līdz ar pilngadības sasniegšanu bērns iegūst pilnu civilprocesuālo rīcībspēju. Tas nozīmē: ja pēc pilngadības sasniegšanas ir pamats uzturlīdzekļu piedziņai, tad bērnam pašam jāvēršas tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu vai jānoslēdz vienošanās ar vecākiem par uzturlīdzekļu apmēru un maksāšanas kārtību.