Civilprocesa, Kriminālprocesa un Administratīvā procesa likumi un Tiesu ekspertu likuma 3.pants nosaka kārtību un personu loku, kas katrā procesā drīkst veikt tiesu ekspertīzi, tai skaitā arī tiesu medicīnas ekspertīzi. 

Tiesu ekspertu likuma 3.pants nosaka, ka tiesu ekspertīzi Latvijā ir tiesīgas veikt personas, kurām Tiesu ekspertu padome ir piešķīrusi tiesu eksperta tiesības un kuras ir iekļautas Tiesu ekspertu reģistrā. Ja reģistrā nepieciešamo tiesu ekspertu nav, procesa virzītājs vai tiesa ekspertīzes veikšanu uzdod:

• Kriminālprocesā – pieaicinātam ekspertam,  kurš nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.  Procesa virzītājs vai taisa vienlaicīgi pārliecinās par viņa personību un kompetenci; noskaidro, vai nav šķēršļu, kuru dēļ viņš nevar izdarīt ekspertīzi; izskaidro viņam eksperta tiesības un pienākumus; brīdina viņu par atbildību par atteikšanos izdarīt ekspertīzi un apzināti nepatiesa atzinuma došanu; ja nepieciešams, izskaidro ekspertīzes atzinuma noformēšanas kārtību.
•  Civilprocesā -  ekspertam, kuram pirms ekspertīzes uzdošanas tiesa izskaidro  viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu. Turklāt ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa.  
• Administratīvajā procesā – analoģiski, kā tas notiek civilprocesā. 

Tātad, pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesai vispirms ir jāpārliecinās, vai attiecīgās specialitātes eksperti nav Tiesu ekspertu reģistrā, ja nav, tad jāpieaicina pušu izvēlētie speciālisti – ārsti; jābrīdina par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu; jāizskaidro viņu tiesības un pienākumi; jānoskaidro, vai kādai no pusēm nav pamata izvēlēto ekspertu noraidīšanai. Ja minētais nav izdarīts, ir saskatāmi procesuāli pārkāpumi tiesas rīcībā.