Augustā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" veica balsošanu aptaujas formā par daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu sakarā ar 2025. gada 1. maijā spēkā stājušos Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu.
Aptaujas jautājums: "Piekrītu, ka dzīvokļu īpašnieku kopība pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un uzdod pārvaldīšanas uzdevumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” atbilstoši aptaujas uzaicinājumam pielikumā pievienotajam līguma projektam, uzdodot slēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas pārvaldīšanai."
Šajā aptaujā nebija kvoruma.
Mēneša laikā Būvniecības informācijas sistēmā es kā viens no dzīvokļu īpašniekiem ierosināju veikt atkārtotu aptauju un sistēmā automātiski tika aizpildīti lauki ar sākotnējās aptaujas datiem. Šobrīd atkārtotā aptauja vēl nav beigusies, bet jau redzams, ka piedalījušies būs vismaz viena trešdaļa dzīvokļu īpašnieku, no kuriem vairākums būs balsojuši PRET "Rīgas namu pārvaldnieka" piedāvāto pārvaldīšanas līgumu.
Kāds ir nepieciešamais balsu skaits atkārtotajā aptaujā balsojumā par šo konkrēto jautājumu?
Būvniecības informācijas sistēmā lauks "nepieciešamais kvorums" automātiski aizpildījās ar "viena trešdaļa".
Taču likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 51.1 panta (6) daļa nosaka, ka "Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros pieņemtais lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai uzskatāms par pieņemtu, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visu dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita."
Bet Dzīvokļa īpašuma likuma 20.2 pantā paredzētās atkārtotās aptaujas formā ir atrunāts tā saucamais "mazākuma balsojums" par 16.panta (2) daļas 8) apakšpunktu - "atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu".
Kuram likumam šajā gadījumā ir lielāks spēks?
Kas notiks ar šādu faktiski notikušu "mazākuma balsojumu"?