Mans vectēvs 1980. gados uzcēla dārza mājiņu, ir dokuments, kas apliecina, ka būvniecība tika veikta saskaņā ar apstiprināto būvprojektu, taču līdz savai nāvei viņš nepaspēja reģistrēt savas īpašuma tiesības uz to Valsts zemes dienestā. Kadastrā šī mājiņa kā objekts ir reģistrēta - šo faktu apliecina aktuālie Kadastra informācijas sistēmas dati. Zeme zem mājiņas ir pašvaldības īpašums. Pēc vectēva nāves viņa meitas (mana māte un tante) uzsāka mantojuma lietu, taču būve tajā netika iekļauta, iespējams, tāpēc, ka mana vectēva kā mantojuma atstājēja īpašuma tiesības uz to nebija pienācīgi reģistrētas. Pašlaik visi sākotnējie mantinieki ir miruši, un es ar brāli esam vienīgie, kas šo īpašumu faktiski lieto un uztur, maksā gan nomas maksu, gan nekustamā īpašuma nodokli par zemes gabalu zem mājiņas, sedz visus komunālos pakalpojumus saistībā ar būves ekspluatāciju un apsaimniekošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, vai mums kā mazbērniem ir tiesības pretendēt uz vectēva īpašumu (mantot to vai iegūt īpašuma tiesības citādā tiesiskajā ceļā), ja tas nebija iekļauts sākotnējā mantojuma masā? Vai šādā situācijā ir iespējams papildināt jau esošu mantojuma apliecību (notārs, kurš vadīja šo lietu, vairs nepraktizē), iekļaujot īpašumu, uz kuru ir pierādāmas īpašuma tiesības, bet kas netika reģistrēts laikā? Vai mēs kā mazbērni varam atkārtoti uzsākt mantojuma lietu, ņemot vērā, ka sākotnējā mantojuma lieta tika pabeigta, bet īpašums netika tajā iekļauts un visi sākotnējie mantinieki ir miruši?