Laulībā ir piedzimusi meita. Pēc laika laulība tika šķirta. Bērns palika dzīvot ar māti. Tiesas ceļā tika noslēgts līgums par uzturlīdzekļu ikmēneša apjomu, kurš tika maksāts to tēva puses mātes bankas kontā. Bērns tagad ir pilngadīgs, un tēvs nolēma maksāt to pašu summu bērna kontā. Es kā māte iebildumu neizteicu, jo uzskatu, ka tas ir pieņemams, bērns uzsāka dzīvot patstāvīgi.
Pati no savas puses arī finansiāli un citādi atbalstu šo bērnu, kuram tagad ir 20 gadi.
1. Līdz kuram brīdim tēvam oficiāli ir jāmaksā tā summa (nedaudz lielākā par valstī noteikto)?
2. Ņemot vērā inflāciju, cenas, papildus izdevumus - iestāšanos universitātē (bērns ir prof.skolas absolvents), skolas izlaiduma izdevumi, bērna vēlme kārtot auto vadītāja tiesības, u.tml., vai ir iespējams prasīt (sarunu ceļā) tētim ik pa laikam atbalstīt materiāli bērnu ar papildus nelielu summu? Man kā mātei tas ir pašsaprotams, bet vīriešiem tas mazliet ir jāizskaidro. Tēvam ir sava ģimene un citi nepilngadīgi bērni, bet ienākumi ir ļoti, ļoti labi.
3. Tēvs teica, ka meitai neapmaksāšot universitātes studijas, ja meita netiks budžeta vietā, jo īpaši gadījumā, ja nestāsies tajā fakultātē, kuru viņš iesaka. Vai mums, vecākiem, ir pienākums atbalstīt bērnu kamēr studē augstskolā? No manis šo atbalstu bērns gaida un savā laikā mani arī atbalstīja tieši mamma. Par iespēju kārtot studiju kredītu ir nedaudz arī zināms.