Pēc personas nāves iestāšanās nekādā gadījumā nevajadzētu patvaļīgi rīkoties ar mirušās personas naudas līdzekļiem, jo tādējādi var tikt skartas mantinieku tiesības un šāda rīcība ir prettiesiska (piemēram, par prettiesisku naudas līdzekļu izņemšanu var iestāties arī kriminālatbildība). Atbilstoši Civillikuma 382. pantam: mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam vai par mirušu izsludinātajam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju. 

Ja kredītiestāde saņem ziņas par klienta nāvi, tad klienta kontā esošie naudas līdzekļi tiek uzglabāti un izmaksu no konta var veikt pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātie mantinieki, uzrādot mantojuma apliecību, dod rīkojumu par līdzekļu izmaksu. Saskaņā ar Notariāta likuma 318. pantu mantojuma apliecība apliecina personas tiesības uz mantojumu, tajā skaitā to, vai mantinieks ir ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu. 

Izņēmuma gadījumā banka pēc tuvāko radinieku (vecāku, bērnu, laulātā) lūguma var veikt vienreizēju izmaksu no mirušā klienta konta bēru izdevumiem, taču banka ir jāinformē par klienta nāvi (ja šādas informācijas vēl nav, tad jāuzrāda miršanas apliecība), jāuzrāda dokumenti, kas apliecina radniecību/laulību. Tas, vai izmaksa būs iespējama (un kādā apmērā), ir jānoskaidro, vēršoties konkrētajā bankā, jo izmaksa bēru izdevumiem tiek regulēta individuāli katrā kredītiestādē. 

Vairāk par mantošanu varat uzzināt LV portālā: 

• Par mantojuma dalīšanas principiem 
• Mantojums nepienākas automātiski. Saruna par mantojuma tiesībām pēc reformas 
• Stājas spēkā mantojuma tiesību reforma