Mana māsa pirms vairākiem gadiem  ar manu māti ir noslēgusi Uztura līgumu. Šobrīd māte pēc pārciesta insulta un sirds operācijas ir pilnībā guļoša, ir ļoti pavājinājusies atmiņa, jūk laiki, notikumi, dažreiz neatpazīst apkārtni, neatpazīst cilvēkus - agrīna demence. Mātei būtu nepieciešama 24/7 aprūpe mājās vai pansionātā, bet māsa tādu nesniedz - māte tiek apraudzīta 3 reizes dienā uz īsu brīdi, naktī tiek atstāta viena. Mātei ir izveidojies izgulējums, jo pati nespēj mainīt pozu; nav laicīgi bijušas nodrošinātas nepieciešamās zāles, jo māsa tās ''nevarēja atrast'', bet es zāles sameklēju tajā pat dienā, kad uzzināju par zāļu trūkumu mūsu pašu pilsētas aptiekā. Zāles un uzturs tiek pirkts par mātes ikmēneša ienākumiem, māsa izmanto mātes debetkarti. Māte pati nespēj sevi vairs aizstāvēt vai pat uzrakstīt pilnvaru trešajai personai sevis pārstāvniecībai. Par Uztura līguma eksistenci es, jaunākā meita, nejauši uzzināju pirms dažām dienām, kad izsaucu NMP mātei un meklēju viņas slimības vēsturi un PA. To mātes dzīvoklī nebija, māsa atveda no sava dzīvokļa pēc 20 minūtēm. Māti aizveda uz slimnīcu, pēc tam es iepazinos ar Uztura līguma saturu. Uzskatu, ka māsa pavirši pilda līguma noteikumus, atstāj māti bez nepieciešamās aprūpes, izmanto aprūpei nevis savus līdzekļus, bet mātes. Kā man rīkoties, lai māte saņemtu pienācīgu aprūpi, netiktu atstāta bezpalīdzīgā stāvoklī, māsa pildītu līguma nosacījumus vai līgums tiktu anulēts? Vēlos uzņemties mātes aprūpi pati, jo tāpat brīvdienās braucu viņu aprūpēt, nakšņoju pie viņas.