Pēc vispārējā regulējuma lietu var izīrēt vai iznomāt ne tikai tās īpašnieks, bet katra persona, kam pieder šīs lietas lietojuma tiesība (Civillikuma 2115. pants). Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma speciālo regulējumu savukārt noteikts, ka izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai valdītājs, mantojums Civillikuma 382. panta izpratnē, persona, kurai pieder dzīvokļa tiesība, ja ir saņemta dzīvojamās telpas īpašnieka piekrišana, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā (Dzīvojamo telpu īres likuma 5. pants).  

Ņemot vērā minēto, jūs ar māsu varat vienoties par civiltiesisku darījumu, uz kura pamata jūs iegūstat tiesības šo dzīvokli lietot un arī nodot dzīvokli tālāk lietošanā citai personai. Taču ir jāņem vērā patapinājuma darījuma nosacījumi. Saskaņā ar patapinājuma regulējumu, ja kāds patapina lietu, neaprobežojot tās lietošanas veidu un laiku, tad viņš var atprasīt lietu ikkatrā laikā (Civillikuma 1951. pants). Savukārt atbilstoši Civillikuma 1952. pantam patapinājuma ņēmējs var lietot patapināto lietu tikai saskaņā ar norunu, bet, ja tādas norunas nav, tad tikai tā, kā tas visvairāk atbilst tās raksturam un apstākļiem. Nodot lietu citam lietošanā viņš nedrīkst. Tātad, ja dzīvokļa nodošanas mērķis ir tā tālāka izīrēšana, tad jāpārliecinās par to, ka, slēdzot darījumu, jums nepārprotami tiek piešķirtas tiesības šo dzīvokli arī nodot atlīdzības lietošanā (izīrēt).  

Ienākumi no īres ir darījuma veids, kas tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja ienākumus gūst fiziska persona. No likuma viedokļa nav nozīmes tam, kas ir īpašuma īpašnieks, svarīgs ir tikai fakts, ka tiek gūti ienākumi no īres. Tātad likuma subjekts un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs šajā gadījumā būs persona, kas no īres darījuma gūs peļņu (saņems īres maksu).