Vēlos uzzināt, vai man ir tiesības sniegt žurnālistiem informāciju par mirušu pacientu, kurš ir mans radinieks. Es plānoju sniegt interviju medijiem par atgadījumu kādā mazā Kurzemes slimnīcā un to, kā izrīkojās un ārstēja pacientu. Slimnīca norādīja un uzstāj, ka tas būtu pretlikumīgi un, ja es tā darīšu, viņiem būs jāpieņem mēri. Pacientu tiesību likums aizliedz izpaust informāciju par pacientu trešajām personām. Vai slimnīca drīkst šādi rīkoties, lai novērstu savas kļūdas atklāšanu plašsaziņas līdzekļos?
Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10. panta pirmo daļu informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Pacientu tiesību likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka Pacientu tiesību likuma 10. panta pirmajā daļā minētā informācija nav izpaužama arī pēc pacienta nāves.
Pacientu tiesību likuma 10. panta ceturtā daļa paredz, ka informāciju par pacientu pēc viņa nāves drīkst izpaust Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmajā daļā minētajām personām (pacienta pilnvarotajai personai, pacienta laulātajam, partnerim, pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem), ja:
Pacientu tiesību likums neparedz gadījumus, ka informācija par pacientu pēc viņa nāves būtu izpaužama preses un citu masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem publicēšanas nolūkos.
Pacientu tiesību likuma 16. pants noteic tiesības uz atlīdzību un paredz, ka:
(1) Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību (turpmāk – ārstniecības izdevumi), ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.
(2) No Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:
1) viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) – nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 142 290 eiro;
21) viņam radītiem ārstniecības izdevumiem – radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 28 460 eiro.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasa atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem un kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.
(4) Pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem neatkarīgi no tā, vai ārstniecības iestāde ir veikusi ārstniecības riska maksājuma iemaksu.
(5) Pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Šā panta otrajā daļā minēto atlīdzību neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.
(6) Pacienta atlīdzības prasījumu par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumu atlīdzināšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Veselības inspekcija ir saņēmusi atlīdzības prasījumu. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.
Pacientu tiesību likuma 18. pants noteic tiesību un likumisko interešu aizstāvēšanu un paredz, ka:
(1) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona var izmantot visus likumos paredzētos tiesību aizsardzības mehānismus, tai skaitā vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja tiesību vai interešu aizstāvēšana notiek administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos administratīvos aktus un faktisko rīcību, ja šajā likumā nav noteikts citādi, var apstrīdēt Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(3) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo ar ārstniecību saistīto interešu aizstāvēšanai persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas ir tiesīga iesniegt sūdzību Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto un nepieciešamo darbību veikšanai. Atbilde uz sūdzību sniedzama Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā vai – gadījumā, ja tiek uzsākts administratīvais process, – vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu šajā procesā. Personu, kas iesniegusi sūdzību, informē par administratīvā procesa uzsākšanu.
Pacienta pārstāvjiem ir tiesības īstenot Pacientu tiesību likuma 16. un 18. pantā ietvertās tiesības.
Aicinu par konkrēto jautājumu sazināties ar Datu valsts inspekciju, jo uz minēto gadījumu attiecas arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
