Valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”. Saskaņā ar noteikumiem šogad minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 175 eiro mēnesī katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai un 210 eiro mēnesī katram bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.   

Savukārt Civillikums paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru ir pienākums nodrošināt katram no vecākiem, neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa.  

Kā LV portālam norāda zvērināta advokāte Dana Rone, arī gadījumā, ja vecākam nav ienākumu un lieta nonāk tiesā, kura lemj par uzturlīdzekļu apmēru, lēmumā nebūtu iespējams norādīt mazāku uzturlīdzekļu summu par valsts noteikto minimālo apmēru. Ja pēc šāda tiesas sprieduma no personas nebūtu ko piedzīt ienākumu neesamības dēļ, otrs vecāks varētu vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā (UGF) un saņemt uzturlīdzekļus no fonda, kas ir mazāki par valsts noteikto minimumu (bērniem līdz septiņu gadu vecumam – 107,50 eiro, bērniem līdz 18 gadu vecumam – 129 eiro).  

Vienlaikus D. Rone akcentē: gadījumā, ja lieta nonāktu tiesā, tas vien, ka personas vienīgie ienākumi ir pensija un personai piešķirta invaliditāte, nenozīmē, ka tiesa lems bērnam ik mēnesi izmaksāt minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Izvērtējot, cik lielus uzturlīdzekļus persona ir spējīga maksāt, tiek ņemti vērā divi kritēriji, proti, spējas un mantas stāvoklis.  

“Pat ja mantas stāvoklis ir slikts, iespējams, persona var gūt ienākumus citā veidā, piemēram, tai pieder īpašums, ar kuru varētu gūt peļņu,” paskaidro zvērināta advokāte.  

Tāpēc, tikai novērtējot visus apstākļus kopumā, iespējams noteikt uzturlīdzekļu apmēru, taču tie nevar būt mazāki par valsts noteikto minimumu.