Jūsu norādītie (uzņēmuma un komercaģenta) līgumi būtiski atšķiras gan pēc satura, gan regulējuma un izmantojuma, tomēr praksē tie var būt savstarpēji saistīti. 

Uzņēmuma līguma regulējums ir atrodams Civillikumā (2212.–2229. pants). Ar uzņēmuma līgumu saprot tāda veida civiltiesisku darījumu, ar kuru viena puse (uzņēmējs šī vārda plašākā nozīmē, tātad jebkura fiziska vai juridiska persona) uzņemas izpildīt otrai pusei (pasūtītājam) par zināmu atlīdzību ar saviem darbarīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu (skat. Civillikuma 2212. pantu). Uzņēmuma līgums ir līdzīgs darba līgumam, tādēļ likums noteic, ka uzņēmuma līgumam piemērojami noteikumi par darba līgumu, ciktāl darba attiecības regulējošās normas nerunā pretim uzņēmuma līguma regulējošajām speciālajām normām. Ja darba attiecībās līguma priekšmets ir darbs kā tāds, tad uzņēmuma līguma gadījumā tas parasti ir kāds konkrēts darba rezultāts, piemēram, veikts dzīvokļa remonts, izgatavots galds u. tml. Uzņēmējam atšķirībā no darbinieka nav jāievēro noteikta darba kārtība un disciplīna, darba laiks u. tml. Uzņēmuma līgums darījuma pusēm dod samērā lielu brīvību, šo līgumu var slēgt gan mutiski, gan rakstiski.  

Turpretī komercaģenta līgumu regulē Komerclikums (45.–63. pants). Likums sašaurina komercaģenta statusu, nosakot, ka komercaģents var būt tikai komersants, t. i., Komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Komercaģenta līgums ir sava veida speciāls pilnvarojuma līgums, kuram likums nosaka rakstveida formu. Šis līgums tiek slēgts starp principiālu (kā pilnvarotāju) un komercaģentu (kā pilnvarnieku), kas ar šo komercaģenta līgumu tiek pilnvarots principāla vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu. Komerclikums galvenokārt komercaģenta aizsardzības nolūkos satur samērā detalizētu komercaģenta līguma nosacījumu regulējumu, ar kuru varat iepazīties norādītajos Komerclikuma pantos.  

Praksē komercaģenta līgums varētu tikt noslēgts, piemēram, starp komersantu “A” (kā principiālu), kas nodarbojas ar lauksaimniecības zemes atmežošanu un komersantu “B” (kā A komercaģentu). Ja B izdotos atrast lauksaimnieku C, kura zemi būtu nepieciešams atmežot, tad B sagatavotu uzņēmuma līgumu, kas tiktu noslēgts starp A un C, savukārt B par to saņemtu atlīdzību.