Civillikuma 1474.pants paredz, ka darījumu pieļaujams slēgt arī mutiski. Visticamāk, vīra tēvs un viņa paziņa izvēlējušies tieši šādu – mutisku līgumu. Ja vīra tēvam, vēl dzīvam esot, nebija nekādu iebildumu, ka paziņa izmanto viņam piederošo zemi, tas apliecina, ka šāda vienošanās starp abiem vīriešiem tiešām eksistēja. 

Pieņemot sava tēva atstāto mantojumu, Jūsu vīrs to ir pieņēmis kopā ar visām saistībām (tostarp mutisko vienošanos par zemes izmantošanu), līdz ar ko Jūsu vīram šī vienošanās formāli bija saistoša.

Situācijas apraksts ļauj pieņemt, ka mutiskā vienošanās , kas pastāvēja starp vīra tēvu un paziņu, ar Jūsu vīra starpniecību vienpersoniski mutiski tika izbeigta. Tas nozīmē, ka paziņam formāli zūd jebkādas tiesības darboties uz svešas zemes un cirst kokus viņš, protams, nedrīkstēja.

Norādīt uz kādu konkrētu tiesību normas pārkāpumu šajā situācijā nav iespējams, jo trūkst plašāk analizējamas informācijas. Tā varētu būt kā civiltiesiskā atbildība par nodarītajiem zaudējumiem, tā arī administratīvā atbildība vai pat kriminālatbildība par patvaļīgu koku ciršanu. Viss atkarīgs no apstākļiem.

Uzskatu par iespējamu norādīt, ka Jūsu gadījumā varēja izveidoties duālā situācija: no vienas puses,  paziņa nebija tiesīgs cirst kokus vīram piederošajā īpašumā, bet no otras puses, Jūsu vīrs nepildīja uzņemtās saistības (mantojot viņš tās bija uzņēmies). Ja strīdu ir mērķis risināt tiesas ceļā, lietas iznākums ir atkarīgs no katras puses argumentiem un pierādījumiem.
Ja esat pārliecināti, ka paziņa nespēs pierādīt starp viņu un mirušo tiesīgi noslēgto mutisko vienošanos, tad varat vērsties tiesībsargājošā iestādē par īpašumtiesību apdraudējumu.