Administratīvās atbildības likuma (AAL) 104. pants noteic, ka apreibinošo vielu lietošanas pārbaude ir viena no administratīvā pārkāpuma procesā veicamajām izmeklēšanas darbībām. Izmeklēšanas darbības ir procesuālas darbības, kuras veic amatpersona, lai atklātu, procesuāli nostiprinātu un pārbaudītu faktus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma procesā. Izmeklēšanas darbības tiek veiktas, lai noskaidrotu un pareizi nostiprinātu iegūtās ziņas kā pierādījumus. 

Tas izriet no AAL 103. panta. Visas izmeklēšanas darbības ir virzītas uz pierādījumu iegūšanu un nostiprināšanu, un tās katrā atsevišķā gadījumā pamato realizējamo izmeklēšanas darbību klāstu noteikta mērķa sasniegšanai – pietiekama pierādījumu kopuma iegūšanai (Ziemele, M. 14. nodaļa. Izmeklēšanas darbības. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 342.–343. lpp.). 

AAL 113. panta pirmā daļa nosaka: lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu pārbaudīt personas izelpas gaisu. Minētā panta otrā daļa paredz: ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai persona nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai veiktās pārbaudes rezultātiem, tad amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Saskaņā ar šī panta piekto daļu kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 

Tādējādi, lai konstatētu, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, amatpersonām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības tās pārbaudīt ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu (Ziemele, M. 14. nodaļa. Izmeklēšanas darbības. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 359. lpp.) 

Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 394) nosaka alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību. Šie noteikumi neattiecas uz kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu. 

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 394 34. punktam, ja pārbaudāmā persona atsakās no medicīniskās pārbaudes, (..), ārsts to norāda medicīniskās pārbaudes protokolā. Faktu par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes norāda medicīniskās pārbaudes protokola sadaļā “Atzinums” (atzinumu sniedz, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus un norādot, ka atzinuma pamatā ir klīniskā simptomātika). 

Līdz ar to šādā gadījumā amatpersona, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus, ņems vērā atzinumā norādīto informāciju un attiecīgi vērtēs, vai bērns ir izdarījis administratīvo pārkāpumu (piemēram, vai bērnam ir piemērojama administratīvā atbildība par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 77. panta otrajā daļā noteikto pārkāpumu). 

Savukārt Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 719) cita starpā nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā, kā arī konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi. 

Noteikumu Nr. 719 3. punktā ir noteikts: pirms tiek veikta transportlīdzekļa vadītāja pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, darbinieks informē transportlīdzekļa vadītāju par administratīvo atbildību, ja transportlīdzekļa vadītājs atsakās no minētās pārbaudes veikšanas. Ceļu satiksmes likuma 62. panta astotajā daļā ir noteikta administratīvā atbildība par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. 

Līdz ar to, ja bērns ir piedalījies ceļu satiksmē un vadījis transportlīdzekli, un atteicies no apreibinošu vielu lietošanas pārbaudes, tad šādā gadījumā atteikšanās no apreibinošu vielu pārbaudes automātiski būs pamats, lai vērtētu bērna administratīvo atbildību par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai. 

Nobeigumā norādām, ka saskaņā ar AAL 40. panta otro daļu pie atbildības saucamā fiziskā persona piedalās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā personiski (nepilngadīgā persona – ar pārstāvja līdzdalību). Līdz ar to vecāki aprakstītajā situācijā ir piedalījušies administratīvā pārkāpuma procesā kā nepilngadīgās personas pārstāvji. Attiecīgi atteikums veikt apreibinošu vielu lietošanas pārbaudi tiks vērtēts pret bērnu uzsāktā administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.