Daudzdzīvokļu mājas pēc to pārvaldīšanas veida var iedalīt divās grupās. Pirmās ir ēkas, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības un nav noslēgts pārvaldīšanas līgums. Šajā gadījumā valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība veic visas Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumā ietvertās, obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības. Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1013.

Otra grupa ir daudzdzīvokļu ēkas, kurās dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, ir noslēgts pārvaldīšanas līgums un mājas saimnieki paši lemj par saņemto pakalpojumu norēķinu kārtību, ievērojot MK noteikumus Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”.

Ja dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, tad viņiem jāņem vērā MK noteikumu Nr. 1013 17. punkts, kurā ir noteikta maksas aprēķina kārtība par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizācijas pakalpojumus aprēķina šādi:

• ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kura veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, tad aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, tad pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic;
• ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca – par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši ar pakalpojuma sniedzēju individuāli noslēgtā līguma nosacījumiem. Līdz šāda līguma noslēgšanai apmaksājamās daļas apmēru nosaka pārvaldnieks. Apmaksājamās daļas apmēru par asenizāciju nosaka pārvaldnieks, ņemot vērā neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas lietošanas mērķi.

Ja dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, tad viņiem jāievēro noteikumi Nr. 524, kuros paredzēta kārtība, kādā tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Tātad ēkas dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto kārtību, nosaka veidu, kā norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

MK noteikumu Nr. 524 4. pantā noteikts, ka maksājamās daļas noteikšanai par sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī asenizāciju dzīvojamās mājas īpašnieki var izmantot šādus aprēķinu kritērijus:

• atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaitam;
• atbilstoši katram dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram;
• atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam. Dzīvojamās mājas īpašnieks par nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā radīto sadzīves atkritumu izvešanu slēdz atsevišķu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju vai vienojas ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par maksājamās daļas apmēru;
• atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Dzīvojamās mājas īpašnieks par nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā radīto sadzīves atkritumu izvešanu slēdz atsevišķu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju vai vienojas ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par maksājamās daļas apmēru.

Dzīvokļa īpašnieki ar balsu vairākumu izvēlas vienu no četriem veidiem, kā norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

Vairāk par šo tēmu varat lasīt LV portāla publikācijā “Kā dzīvokļu īpašnieki maksā par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi”.