Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. panta trešajam punktam ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).

Līdz ar to ceļš ir būve.

Minētā likuma 3. pants nosaka autoceļu iedalījumu pēc to nozīmes:

• valsts autoceļos;
• pašvaldību ceļos;
• komersantu ceļos;
• māju ceļos.

Attiecīgi katram ceļam ir noteikts tā īpašnieks.

Minētā likuma 4. pants nosaka:

• Valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, kas nodots valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā.
• Atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta lēmumu valsts autoceļus un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījumu joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm var nodot pašvaldību pārziņā.
• Hidrotehniskās būves šķērsojoša un to sastāvā ietilpstoša ceļa posma uzturēšanas un rekonstrukcijas noteikumus nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un attiecīgā resora īpašu vienošanos.
• Pašvaldību un komersantu ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī māju ceļi ir attiecīgo pašvaldību, komersantu vai fizisko personu īpašums.

Tādējādi publiskie autoceļi ir tādi autoceļi, par kuriem ir tiesīga pārvietoties jebkura persona, ņemot vērā ceļu satiksmē noteiktos ierobežojumus. Savukārt privātie ceļi ir tādi, kas atrodas komersantu vai fizisko personu īpašumā, kur pārvietošanās tiesības un kārtību nosaka attiecīgā ceļa īpašnieks.