Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 3. pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Likums definē dzīvojamās telpas (īres līguma priekšmetu), nosakot, ka dzīvojamās telpas ir dzīvoklis (dzīvojamā māja), kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī palīgtelpas – virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa. Dzīvojamās telpas var būt arī atsevišķa dzīvojamā telpa, ja dzīvoklī nav palīgtelpu, vai arī dzīvojamā telpa dzīvoklī, ja tā nav caurstaigājama (skat. 4. pantu).

Ja jūsu īrētās telpas atbilst likumā ietvertajai dzīvojamo telpu definīcijai un jūs par šo telpu lietošanu maksājat, tad jums ar otru darījuma pusi pastāv dzīvojamo telpu īres attiecības ar visām no tā izrietošajām sekām – īrnieka un izīrētāja tiesībām un pienākumiem. Savukārt šādas tiesiskās attiecības ir pakļautas Dzīvojamo telpu īres likuma regulējumam. Nav nozīmes tam, ka īres maksa līgumā tiek dēvēta par “atlīdzību par nodošanu lietošanā”, jo faktiski šis formulējums, kaut arī citādi nodēvēts, atbilst īres maksas būtībai.

Grūti spriest, kādēļ izīrētājs noliedz dzīvojamo telpu īres attiecību pastāvēšanu. Iespējams, telpu īpašniekam trūkst juridisko zināšanu, lai pareizi kvalificētu noslēgto darījumu, vai arī tā ir apzināta rīcība, lai izvairītos no Dzīvojamo telpu īres likuma, kura normas nodrošina būtiski lielākas īrnieka tiesības, kā īres attiecību vispārējās regulējošās normas piemērošanas. Šāda (tiesiska) maldība tomēr neatņem darījumam spēku, un strīda gadījumā ir piemērojamas tiesību normas, kas regulē dzīvojamo telpu īres attiecības. Kā norādīts juridiskajā literatūrā, tiesiska maldība ir nepareizs priekšstats par likumā un citos tiesību aktos ietverto priekšrakstu esamību un saturu, pastāvošajiem aizliegumiem un ierobežojumiem, faktisku darbību juridiskajām sekām. Neviens tomēr nevar atsaukties uz likumu nezināšanu, tāpēc, kaut arī likumā nav tieši pateikts, jāsecina, ka tiesiska maldība nevar būt par pamatu darījuma apstrīdēšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. R.: Mans īpašums, 2000, 46. lpp.).