Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajai daļai iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Vienlaikus minētā panta otrā daļa noteic: ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. 

Termiņa pārkāpums ir procesuāls pārkāpums, kura nozīme un ietekme uz galīgā lēmuma attiecīgajā lietā tiesiskumu tiek vērtēta konkrētās lietas ietvaros, nevis atsevišķi. Arī Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka termiņa nokavējuma gadījumā likumdevējs nav aizliedzis iestādei izdot administratīvo aktu. Izdošanas termiņa kavējuma dēļ administratīvais akts kļūst apstrīdams vai pārsūdzams tiesā. Tādā gadījumā ir vērtējams, kāda ir procesuālā pārkāpuma ietekme uz adresāta tiesībām. Procesuālo darbību termiņa kavējuma, ko pieļāvusi iestāde, gadījumā tiesa vērtē kavēšanās pamatojumu un var to arī attaisnot (sk. Augstākās tiesas 2015. gada 8. jūnija spriedumu lietā Nr. A43016313 (SKA-642/2015)).

Ievērojot minēto, ja neesat saņēmusi iestādes paziņojumu par lēmuma pieņemšanu ilgākā termiņā, ieteicams sazināties ar konkrēto iestādi, lūdzot sniegt informāciju par jūsu iesnieguma virzību.